NAP sākotnējā redakcijā ir iezīmēta virkne rīcības virzienu, mērķu un rādītāju, kurus vieno vadmotīvs «ekonomikas izrāviens», kas it kā ir atbilde uz jautājumu, ko vēlamies sasniegt, taču, ja skatāmies dziļāk, nepasaka neko vairāk par to, ka gribam dzīvot pārticīgā un ekonomiski attīstītā valstī. Izvēloties šādu vadmotīvu, NAP līmeņa dokumentam jādod skaidrs redzējums, kam un kāpēc jābūt Latvijas ekonomikas pamatā, kam no uzņēmēju perspektīvas ir noteicošā loma plānā izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Analizējot NAP definētos rīcības virzienus, jāatzīmē, ka dokumentā cēloņi un sekas dažviet samainīti vietām. Piemēram, izvirzot par mērķi ārzemēs dzīvojošo tautiešu atgriešanu Latvijā, jāsaprot, ka primāri valstij jānodrošina labvēlīgi ekonomiskie apstākļi. Līdzīgi var teikt par eksportspējas paaugstināšanu, kura jāvērtē kā sakārtotas uzņēmējdarbības vides rezultāts. Šobrīd izvirzītais 8% ikgadējais eksporta pieaugums ir reāli sasniedzams skaitlis, bet jāapzinās, ka ir nozares, kurās eksporta potenciāls izmantots gandrīz maksimāli, savukārt citās nozarēs tas pat nav novērtēts.
Lielākā NAP vērtība ir iespēja vienā dokumentā salikt konkrētus soļus tam, kādā veidā tajā izvirzītie mērķi tiks īstenoti. Piemēram, sadaļa par produktivitātes celšanu būtu jāpapildina ar informāciju par konkrētām iniciatīvām šī mērķa sasniegšanai. Līdzīgi ir ar ierosinājumu ieviest 0% uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestētai peļņai, kas novirzīta eksporta sekmēšanai. Kopumā tā ir vērtējama pozitīvi, taču, ja šāds jauninājums tiks ieviests, skaidri jādefinē, kuri uzņēmumi var pretendēt uz šāda veida atbalstu, lai novērstu iespējamo diskrimināciju, jo eksporta preču un pakalpojumu radīšanā iesaistīta virkne starpnieku, kuriem ir liela loma, bet nav tiešas sasaistes ar eksportēšanas procesu.
Vēl viens piemērs, kas liecina par nepieciešamību nākamās redakcijas izstrādes procesā vairāk pievērsties rīcības plānam, ir saistīts ar atkarību izraisošo vielu pieejamības ierobežošanas tēmu. Nozares uzņēmējiem ir būtiski zināt, kā tas notiks, jo ir vairāki veidi, kā to var izdarīt. Latvijas balzams, lielākais alkohola ražotājs Latvijā, kā prioritāro virzienu šajā kontekstā atbalsta ēnu ekonomikas apkarošanu, tomēr jāapzinās, ka pilnīga ēnu ekonomikas pazušana nav iespējama, tāpēc jāpanāk pelēkās ekonomikas zonas padarīšana par neinteresantu. Turpinot darbu pie NAP, jāpievērš īpaša uzmanība, lai tajā iekļautie mērķi nebūtu pretrunā.
NAP ir ļoti vērtīga un mūsu valstij nepieciešama iniciatīva. Diskusijai par to jābūt argumentētai. No tā, cik atbildīgi ikviens iesaistīsies tajā, atkarīga arī šī dokumenta kvalitāte un turpmākā valsts attīstība. Kā uzņēmējs es vēlētos redzēt NAP vairāk konkrētības, skaidrāk definētas prioritātes un arī veiksmīgāk organizētu komunikāciju ar sabiedrību un uzņēmēju vidi - pašlaik mēs joprojām stāvam katrs sava lauka pusē. Jābūt pretēji - šī ir lieliska iespēja visiem vienoties, kādā valstī mēs vēlamies dzīvot.
* a/s Latvijas balzams vadītājs