Precīzāk, mana kliente pirms Ziemassvētkiem steidzamības kārtā tika izsaukta uz policiju, kur viņai paziņoja, ka šodien viņa un arī viņas ģimene mājās neies, jo ir draudi viņas dzīvībai. Pati viņa nekādus draudus nav saņēmusi, ne ar kādiem iesniegumiem nekur nav vērsusies. Jāsaka, mēs bijām pilnīgā šokā par šo situāciju. Šuvajevas kundzi uzreiz atzina par cietušo kriminālprocesā par gatavošanos izdarīt slepkavību. Gandrīz trīs nedēļas viņa un viņas ģimene bija apsargāta. Par to, kā valsts aizsardzība tādās situācijās izpaužas, tālāk nedrīkstu stāstīt, jo tas ir valsts noslēpums. Pirms Jaungada viņai atkal ļāva dzīvot mājās.
Riski bija beigušies?
To viņai neatklāja. Vienīgi prokuratūra norādīja, ka viņai jāvēršas pie tiesas Zolitūdes lietā, jo apdraudējums saistīts tieši ar to. Vērsāmies policijā ar lūgumu sniegt informāciju par apdraudējumu, lai varam izvērtēt, ir nepieciešams lūgt procesuālo aizsardzību vai nē, jo viņa pati, kā jau teicu, nekādus draudus nebija saņēmusi. Domāju, tīri cilvēciski saprotams, ka gluži droši viņa šajā situācijā nejūtas. Saņēmām formālu atbildi, ka notiek izmeklēšana, esat atzīta par cietušo, mēs pārbaudām visas versijas.
Dzīvojiet savās bailēs tālāk...
Jā. Ņemot vērā šos notikumus, jau laikus - janvāra vidū, vērsāmies tiesā ar pieteikumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 464. pantu, kas paredz noteiktu kategoriju lietas izskatīt bez apsūdzētā piedalīšanās. Tur pat nav nepieciešams konkrēts pamatojums. Mēs uzskatām, ka manai aizstāvamajai inkriminētais noziegums ietilpst to noziedzīgo nodarījumu lokā, lai būtu šī iespēja. Atnāca īsa atbilde: lemsim to tiesas sēdē.
Domājat, ka viņa var būt apdraudēta pat tiesas sēžu zālē?
Tiesas sēžu zālē, protams, ir noteikti drošības pasākumi. Bet pirmām kārtām tie nav vērsti uz vienas vai trīs konkrētu, kas, pēc policijas paustā, esot apdraudētas, personu aizsardzību, tie drīzāk ir vispārēji. Jāņem vērā, ka visa Latvija zina, ka noteiktā laikā un vietā konkrētās personas būs. Nepieciešamība pēc drošības neaprobežojas vienīgi ar tiesas zāli, ir arī piebraukšana, ceļš līdz zālei, labierīcības... Jo parasti, ja ir speciālā procesuālā aizsardzība, cik novērots no prakses, cilvēku tur speciālās telpās, ieved zālē, blakus ir apsardze. Šajā gadījumā to, kādi drošības pasākumi nepieciešami, grūti arī vērtēt, jo nezinām, kāds ir apdraudējums.
Vai konkrētās lietas izskatīšanu pēc būtības var ietekmēt tas, ka apsūdzētais ir vai nav zālē?
Process no tā, ka apsūdzētais nav zālē, nekādā veidā necieš. Pat otrādi - tas dažkārt notiek raitāk. Jo viss, ko apsūdzētais var darīt tiesas zālē, ir viņa tiesības, nevis pienākums.
Kā to saprast?
Viņam nav pienākuma atbildēt uz jautājumiem, liecināt, izteikt viedokli par apspriežamajiem jautājumiem. Un par faktiem tiesas procesā Šuvajevai nemaz nav jāliecina - viņas liecības ir par darba likumdošanas interpretāciju. Arī tāpēc viņas dalībai tiesas sēdēs pēc būtības nav tik lielas nozīes, kā tas tiek pasniegts.
Bet tagad sanāk, ka lietas izskatīšana ievilksies, jo vispirms konkrētās apsūdzētās klātbūtnē spriedīs, vai ir pieļaujama viņas prombūtne?
Baidos, ka jā. Jau pirmās tiesas sēdes laikā bija konstatējams, ka daudzus lēmumus tā varēja pieņemt efektīvāk un arī jau pirms tiesas sēdes. Kā vienā intervijā norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs, tiesa var likuma ietvaros rīkoties elastīgāk, lai tā lieta iet uz priekšu.
Šobrīd neelastīga?
Es domāju, ka redzama ļoti formāla pieeja. Ievērojot šīs lietas prioritāti un lielo sabiedrības uzmanību, kas tai veltīta, jau pirmajā sēdē varēja izdarīt daudz vairāk. Piemēram, tika skatīts ne sevišķi juridiski izprotams jautājums par pārstāvību - par to tiesai bija zināms jau iepriekš, bet tā nevienam nedarīja zināmu, ka vēlas redzēt citus pārstāvjus. Turklāt, kad attiecīgā puse tiesai paziņoja, ka šis jautājums var tikt atrisināts nedēļas laikā, tiesa atlika lietu uz trīs mēnešiem.
Varat izstāstīt par to detalizētāk?
Stāsts par to, ka prokuratūra apvienoja divus procesus un sanāca, ka vienā procesā SIA Maxima Latvija ir gan cietušais, gan apsūdzētais.
Izskatās neloģiski.
Vēl neloģiskāk, ka tiesai nepatika, ka abos statusos palika tas pats pārstāvis. Runa taču ir par konkrēto personu, kuru vienā procesā tur divos statusos, nevis tās pārstāvjiem. Tas, cik katram pārstāvju, būtību nemaina.
Tad faktiski tiesas sastāvs ir tāds, kas tendēts uz laika vilkšanu vai procesa pārvēršanu par šovu?
Es nevaru izteikties par tiesu.
Es varu jautāt.
Jūs varat, jā. Te var vilkt paralēles ar dzelzceļu - sastāvs ir smags, lokomotīvei jābūt jaudīgai. Jāspēj uzņemties atbildību par lēmumu pieņemšanu. Tagad rodas iespaids par mēģinājumiem pārsviest bumbiņu vienam, otram, vērojot, kurš būtu vainojams sēdes atlikšanā. Un tas ir, ievērojot to, ka mēs pat vēl tuvu netikām lietas būtībai. Ja tā nenotiktu, es domāju, ka ar lietas skatīšanu mēs varētu būt jau pusceļā.
Jau?
Jā. Pagājuši trīs mēneši. Pietiekami ilgs laiks. Un arī kontekstā ar Šuvajevas lūgumu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes - kad tas pagājušajā nedēļā izskanēja publiski, no tiesas priekšsēdētāja puses tika pavēstīts: ja kāds no lietas dalībniekiem neieradīsies, lietu atliksim. Līdz ar to mēs ar klienti esam nonākuši neviennozīmīgā situācijā... Ir tiešām bail par dzīvību. Turklāt jau izskanēja arī spekulācijas par iespējamiem inscenējumiem, mēs nevaram neko izslēgt. Līdz ar to ar klienti apsvērām iespēju vērsties pēc procesuālās aizsardzības. Kaut to negribētu darīt un to arī norādījām pieteikumā tiesai, jo tas nenormāli apgrūtinātu lietas skatīšanu.
Ko tas nozīmētu?
Sekas tam var būt divējādas: pirmkārt, lieta tiks atlikta, otrkārt, mūsu likums paredz, ka tad process būs slēgts. Bet mēs negribam ne vilcināt lietu - mana kliente nav vainīga un ir ieinteresēta, lai tiesa par to pārliecinās iespējami ātri, - ne arī pieļaut slēgto tiesas procesu, jo... Jūs saprotiet, kas notiek - lai ko mēs darītu, tik un tā tiekam padarīti par vainīgajiem. Tagad esam iedzīti stūrī ar to, ka arī likums neparedz nekāda cita veida apsardzi. Mēs lūdzām, lai policija, kas rosinājusi krimināllietu par draudiem dzīvībai, nodrošina apsardzi vismaz uz tiesas sēdi, kur skatīs šo jautājumu, bet atbilde: visi jautājumi pie tiesas. Bet atnākt uz tiesas sēdi tāpat... es nezinu, kurš uzņemsies atbildību, ja tajā dienā kas notiks.
Kā lietas izskatīšanas objektivitāti ietekmē plašā sabiedrības uzmanība tai?
Aiz visas šīs procesuālās situācijas, šķiet, esam aizmirsuši vienu ļoti nopietnu faktoru - nevainīguma prezumpciju. Kamēr notiesājošais spriedums nav stājies likumīgā spēkā, tikmēr cilvēks uzskatāms par nevainīgu. Tā komunikācija, kas notiek caur masu medijiem un internetu, pirmām kārtām izdara spiedienu uz tiesu. Un te var pieminēt arī Valsts policijas priekšnieka Ķuža interviju, kurā viņš apliecināja, ka ir pārliecināts, ka visas personas būs notiesātas, kas ir klajā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju - nevainīguma prezumpcijas princips paredz, ka valsts amatpersonām primāri ir jāatturas no tādiem komentāriem, kas prezumē personas vainu. Arī izskanējusī retorika par to, kā tad Šuvajeva iedomājas, ka viņai nebūs jāiet uz tiesu, drīzāk velk uz to, ka kāds grib viņu sodīt ar staigāšanu uz tiesu. Bet, atvainojiet, visi kaut kā aizmirsuši, ka ir sabrukusi ēka. Mana kliente ir darba aizsardzības speciāliste.
Bija atbildīga par evakuāciju...
Viņai inkriminēti divi punkti. Viens, ka nebija izvērtēti riski saistībā ar būvniecību, kas ir dīvaini, ņemot vērā, ka būvniecība bija atļauta visās atbilstošajās instancēs. Uz kāda pamata nomniekam būtu jāpārbauda būvniecības attiecīgo speciālistu atzinumi? Otrs pārmetums viņai ir pat ne par neevakuēšanu, bet gan par darbinieku neiepazīstināšanu ar akustiskās drošības zīmes nozīmi.
Nav izskaidrojusi, ko nozīmē visā veikalā dzirdamais brīdinājuma teksts vairākās valodās?
Tas ir apmēram tā, ka jāizskaidro, ka zīme ar nosvītrotu cigareti nozīmē, ka attiecīgajā vietā nedrīkst pīpēt. Apsūdzības problēma ir tajā, ka neviens normatīvais akts neprasīja tūlītēju evakuēšanos. Visi normatīvie akti prasīja: ja skan ugunsdrošības signalizācija, jāpārbauda bīstamības avots, no kā izriet tālākā rīcība. Tāpēc neevakuēšanu inkriminēt nevarēja. Bet nevienu nemēģināt saukt pie atbildības arī nevarēja. Rezultātā mana kliente tiek padarīta par tādu kā centrālo figūru tiesā, kaut kā aizmirstot, ka primārais nelaimes cēlonis bija ēkas konstrukcijā.