Tiek izspēlētas dažādas situācijas. Analizējot situācijas, bērni mācās atrast pareizās atbildes, jo tieši tā viņi iegaumē un neapjūk, ja līdzīga situācija gadās dzīvē. Ja simt reižu atgādināsi, iespējams, 101. reizē tas būs kļuvis par paradumu!
Neatstāj bez uzraudzības
Pagājušajā gadā uz pārbrauktuves tika nāvīgi traumēts bez uzraudzības atstāts divarpus gadu vecs bērns. Tāda nelaime liek vēlreiz un vēlreiz atcerēties, ka bērni ir neprognozējami un ka tieši vecāki un vecvecāki ir atbildīgi par bērniem. Ja dzīvesvieta atrodas netālu no dzelzceļa, katru dienu jāatgādina, ka tā tuvumā rotaļāties nedrīkst. Ir svarīgi neatstāt bērnus bez uzraudzības, jo viņu idejas ir neparastas un rīcība - neprognozējama.
Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona. Ja ir nepieciešamība to šķērsot, jākoncentrējas tāpat kā uz ielas. Vilciena mašīnists vilcienu uzreiz nevar apturēt un nevar šķērsli apbraukt. Bremzēšanas ceļš vilcienam ir daudz garāks nekā autotransportam - no 200 metriem līdz pat kilometram. Tas atkarīgs no ātruma un vilciena sastāva svara.
Pirms šķērso sliedes, jāpaskatās pa labi un pa kreisi, vai netuvojas vilciens, un tikai tad var iet pāri. Sliedes jāšķērso atļautās vietās. Tās ir dzelzceļa pārbrauktuves. Jāievēro nolaistā aizsargbarjera, sarkanās iedegtās gaismas un skaņas signāls. Nedrīkst pārsteigties un šķērsot sliedes, tikko vilciens pagājis garām, jo var būt nākamais, kas jau tuvojas. Sliedes drīkst šķērsot pa gājēju pārejām. Tās ir katrā stacijā. Ejot cauri labirintam (ja tāds ir), ir iespēja paskatīties uz vienu vai otru pusi, vai netuvojas vilciens. Nekad pāri gājēju pārejai nedrīkst skriet, jo var, piemēram, aizķerties kāja un var paklupt. Nedrīkst likt kājas uz sliedēm, jo tās var būt ļoti slidenas. Protams, ja ir tilts vai tunelis, sliežu ceļi nav jāšķērso, bet jāizmanto tilta pāreja vai jāiet caur tuneli. Velosipēdistiem jāatceras, ka, šķērsojot sliedes arī uz dzelzceļa pārbrauktuves vai gājēju pārejas, no braucamrīka ir jānokāpj un tas jāpārstumj.
Gadās, ka stacijā uz kādām sliedēm stāv vagoni. Gara, gara strīpa. Maksimālais vilciena sastāvs var būt 800 metru. Taču gribas ietaupīt ceļu, saīsināt to, un gan mazie, gan lielie cenšas izlīst pa apakšu, kāpj starp vagoniem stāvošam vilciena sastāvam un pat ritošam lec virsū. Tas bieži vien var beigties ļoti bēdīgi, jo var zaudēt kāju vai roku. Pat ja sastāvs stāv, tas ir bīstami, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī tas sāks kustēties. Lokomotīve var tikt piekabināta jebkurā brīdī, un, pat ja sastāvs nekur nebrauc, tas ir trieciens, kas sakustina visus vagonus.
Iespējams, steidzīgais veiksmīgi izlien cauri vagona apakšai, bet pa blakus sliedēm tuvojas vilciens, kura gaisa plūsmas dēļ tiek zaudēts līdzsvars.
Latvijas dzelzceļš ir uzbūvējis un vēl plāno būvēt žogus blīvi apdzīvotās vietās, kur apkārtnes iedzīvotājiem ir izveidojies ieradums šķērsot sliedes neatļautās vietās.
Riskantā dižošanās
Ne tikai bērni un pusaudži vēlas padižoties. Šogad pavasarī Tukumā uz elektrovilciena jumta tika atrasts bojā gājis vīrietis, kurš pats apzināti bija tur uzrāpies un miris no elektriskās traumas. Lai darbinātu elektrovilcienu, nepieciešams 3000 voltu liels spriegums. Tā bija dižošanās, jo mobilajā tālrunī vīrietis pats sevi bija nofilmējis uz vilciena jumta.
Nesen Rēzeknē kāda sieviete gāja paralēli sliedēm, turot sev priekšā lietussargu, lai pasargātos no lietus un vēja. Strauji, nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, viņa šķērsoja sliedes un gāja bojā.
Nelaime nenāk brēkdama, taču vilcienu var dzirdēt. Vairumā gadījumu nelaime uz dzelzceļa notiek tad, kad tiek ietekmēta kāda no maņām - redze vai dzirde. Klausoties mūziku austiņās, nedzird vilcienu, kas tuvojas. Nemaz nevajag atrasties uz sliedēm, pietiek būt pārlieku tuvu tām, jo vilciens, ejot garām ar lielu ātrumu, var aizķert aiz šalles vai somas.
Īpaša delveru grupa ir tā sauktie eksperimentētāji, kas mēģina dažādus priekšmetus - monētas, akmeņus - likt uz tramvaja vai vilciena sliedēm. Priekšmeta uzlikšana un paiešana malā it kā jau nerada risku pašam eksperimentējam, bet priekšmeti uz sliežu ceļa var izraisīt ļoti nopietnus negadījumus - mašīnistam pēkšņi jābremzē, un tas ritošam sastāvam var radīt bojājumus. Ja ir neveiksmīga apstākļu sakritība, ritošais sastāvs var arī nobraukt no sliedēm, un tad jau joki ir beigušies un iestājas kriminālatbildība. Tikpat bīstama izklaide ir vilcienu apmētāšana ar visādiem priekšmetiem. Taču, pirms ķeras pie muļķībām, vienmēr jāiedomājas, kas būtu, ja tajā vilcienā sēdētu mamma, brālis vai māsa, kas varētu notikt, ja vilciena mašīnistam trāpītu ar akmeni un viņš zaudētu samaņu. Kurš vadītu vilcienu?
Starp citu, tieši pieaugušo uzvedības paraugs ir svarīgs. Lai gan stāvēt tuvu perona malai nebūt nav omulīgi, daudzi uzskata, ka tādā veidā būs pirmie, kas iekāps vilcienā un aizņems sev sēdvietu. Un cik bieži nav redzēts, ka bērnu pulciņš uz perona grūstās, dauzās, skraida. Cik tur vajag, un var zaudēt līdzsvaru! Ātri braucošs vilciena sastāvs rada gaisa plūsmu, kas spēj paraut zem riteņiem pārāk tuvu stāvošu cilvēku vai bez uzmanības atstātus priekšmetus, piemēram, bērnu ratiņus. Tādā veidā zem vilciena var tikt parauta kāda manta un bērns uzreiz instinktīvi var mesties tai pakaļ. Bet reālajā dzīvē - cik reižu pieaugušais ir piegājis klāt un aizrādījis vai gluži vienkārši - paņēmis bērnu pie rokas un aizvedis prom no bīstamajām sliedēm, kad tuvojas vilciens?
Konsultēja: Latvijas dzelzceļa galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, Latvijas dzelzceļa drošības izglītības projektu vadītāja Māra Baumane