Gadu desmitiem ilgi vienkāršas aprēķina kļūdas dēļ tūkstošiem bērnu tika mocīti, jo valdīja uzskats, ka spinātos ir ārkārtīgi daudz dzelzs, tāpēc tie jāēd par katru cenu, vienalga - garšo vai riebjas. Atbildība par bērnu mocīšanu ar spinātiem jāuzņemas šveiciešu psihologam Gustavam fon Bungem, kurš tika izskaitļojis dzelzs daudzumu. Bet tikpat labi iespējams, ka patiesībā šajos maldos vainojama viņa sekretāre, kura pārskatīšanās dēļ ielikusi komatu tur, kur nevajag - uzrakstījusi, ka 100 gramu spinātu satur 35, nevis 3,5 miligramus dzelzs. Tikai pirms neilga laika zinātnieki iedomājās pārbaudīt šo teoriju un atklāja, ka godājamais speciālists savos aprēķinos ir pamatīgi kļūdījies.
Tomēr zaļajās lapās ir gana daudz citu vērtīgu vielu. Ir jāņem vērā daža nianse, kas pagaidām nav atspēkota, proti, spināti satur arī diezgan daudz nitrātu, kas noteiktos apstākļos pārveidojas par nitrītiem, tāpēc vēlams tos sagatavot tik daudz, lai var apēst vienā ēdienreizē un nav jāuzglabā.
Lielos vilcienos spinātus var iedalīt pavasara un vasaras spinātos, kurus mēdz ēst arī svaigus, piemēram, salātos, un spēcīgākas garšas rudens un ziemas spinātos, kuri piemērotāki sautēšanai un vārīšanai. Vispirms ieteicams tos vai nu blanšēt, vai arī uzliet nedaudz ūdens un nelielā karstumā ļaut lapām sakristies. Blanšēšana iesakāma galvenokārt ziemas spinātiem, lai tie zaudētu rūgteno piegaršu.
Dabīgos apstākļos - dārza dobē - audzētajiem spinātiem pie saknes mēdz sakrāties smiltis, tāpēc pirms gatavošanas tie ļoti rūpīgi jānoskalo, jo smiltis burtiski ieēdas lapās. Vēl jārēķinās, ka spināti karsēšanas laikā sakrītas un samazina apjomu, turklāt pamatīgi, toties iegūst intensīvu nokrāsu, ko, starp citu, izmanto pārtikas produktu ietonēšanai zaļā krāsā.
Manuprāt, visgaršīgākie ir visvienkāršākajā veidā pagatavoti spināti - pannā sakarsē eļļu, pievieno smalki sakapātus ķiplokus (daudz!), ieliek spinātu lapas un maisot karsē, līdz tās sakrītas. Pārkaisa ar sāli un svaigi maltiem pipariem. Ja spinātus karsē bez ķiplokiem, tos pēc tam var pievienot gan kartupeļu biezputrai, gan mērcēm, biezzupām, salātiem un sautējumiem. Par klasiku kļuvuši spinātu salāti ar vārītu olu. Savukārt garšas veidošanai - jo pašām lapām garša ir visai neitrāla - bez ķiplokiem ļoti labi noderēs arī smalki sakapāti sīpoli, sinepes, muskatrieksts, baziliks.