Iedomu un baiļu varā
Vakars, kurā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā kopā ar Baibu Bartkeviču piedalīsies pianiste Herta Hansena, vijolnieks Raimonds Melderis, čellists Ivars Bezprozvanovs, klarnetists Ints Dālderis†un flautiste Anete Toča, ir viens no mākslas foruma Atklāj savu dzintaru! notikumiem - iesildīšanās koncertzāles Lielais dzintars programmas paredzamajai daudzveidībai.
Arnolda Šēnberga (1874-1951) melodrāma Mēness Pjero (1912) tapa Pirmā pasaules kara priekšnojautu gaisotnē, un tas ir viens no pirmajiem ekspresionisma paraugiem mūzikā. Mākslinieciskās sarežģītības dēļ tā ir visā pasaulē reti iestudēta pērle. Skandinot slavenā beļģu simbolista Albēra Žiro tekstu, Baibas Bartkevičas balss savīsies neierastos ritmos un salikumos ar astoņu mūzikas instrumentu solo piecu mūziķu izpildījumā.
«Tur gandrīz vispār nav jādzied!» dziedātāja paskaidro, ka šajā opusā izmantoti Šēnbergam raksturīgie rečitatīvi - Sprechstimme. Viņas atveidotais tēls Pjero, kurš atrodas uz prāta un ārprāta robežas, ir tipisks delartiskās komēdijas varonis, kurš atspoguļo jaunā laikmeta noskaņas - XIX gadsimta nogales optimismu ir nomainījusi dziļa skepse un neticība cilvēces progresam. Zem ironijas maskas slēpjas metafizisks nemiers un ilgas pēc zudušiem ideāliem. Pjero ir iedomu, vīziju un baiļu varā, ko vokālajā partijā raksturo te čuksti, te iekliedzieni. Vairāku Eiropas valstu mūzikas augstskolās vispusīgi izglītoto dziedātāju tas nebiedē. To viņa apliecināja pērn Mēness Pjero izpildījumā, kas kuplināja Pirmajam pasaules karam veltīto ekspozīciju 1914 izstāžu zālē Arsenāls.
Senais un jaunais
«Es ļoti izvairos sevi klasificēt - esmu baroka vai laikmetīgās mūzikas izpildītāja. Sevi redzu plašāk,» saka Baiba Bartkeviča, kura, pasitusi padusē Latvijas Mūzikas akadēmijā iegūto kordiriģentes diplomu, devās uz Nīderlandi, kur Karaliskajā konservatorijā Hāgā izstudēja baroka vokālo mūziku un operu. «Specializējos XVII gadsimta itāļu mūzikā, bet pirms gada turpat pabeidzu vēl vienu maģistrantūras programmu mūsdienu mūzikas performanču veidošanā. Programma saucas New Audiences and Innovative Practice (NAIP). Galvenā ideja: mākslinieks dodas ārā no akadēmiskajām koncertzālēm un mākslu var radīt jebkurā vietā, meklēt jaunu pasniegšanas veidu. Mani vienmēr ir interesējusi mūsdienu mūzika un māksla, multidisciplināras performances, kurās dziedātāji nestāv uz skatuves, ar roku atbalstoties uz klavierēm. Man patīk izrādes, kurās ne tikai dziedu, bet arī izpaužos kā aktrise un dejoju,» stāsta Baiba Bartkeviča.
Briselē viņa nesen sākusi strādāt pasaulslavenās horeogrāfes Annes Terēzas De Kērsmākeres mūsdienu dejas un izpildītājmākslu skolā P.A.R.T.S., kurā pasniedz dejotājiem (!) vokālo mākslu un pati labprāt iesaistās iestudējumos, kuros nevar saprast, kurš ir dejotājs un kurš - dziedātājs. «Es izmēģinu! Tas man visu laiku liek domāt - kas tā dziedāšana ir?» atklāj Baiba Bartkeviča, priecādamās, ka šajā skolā jau mācījušies divi latvieši - Krišjānis Sants un Rūta Pakalna, viņas šābrīža studente.
Ģeogrāfiskais trijstūris
Kuram mūzikas žanram vai stilam dziedātāja labprātāk met līkumu? Viņa neslēpj: «Es nedziedu romantisko operu. Izvēlos multidisciplinārus mazākas formas projektus - mūzikas teātri, kurā dziedātāji, aktieri, dejotāji, instrumentālās mūzikas izpildītāji ir kopā, nost no dogmas. Strādāju arī vienā deju kompānijā, kurā, izpildot Erika Satī simfonisko poēmu Sokrāts, visi dejojām - arī dziedātāji.»
Baiba teic, ka vēlētos savās programmās iekļaut arī Latvijas komponistu jaundarbus, mūsdienu mūziku ar live elektroniku.
Pateicoties tam, ka Hāgas jaunā maģistrantūras programma tapusi piecu valstu sadarbībā, Baiba izmantoja izdevību studēt dažādās valstīs - arī meistardarbnīcās Zviedrijā (Stokholmā) un Islandē (Reikjavīkā). Pēdējos piecus gadus gan «nogruntējusies» Briselē, kur septiņus gadus vecais dēls Henrijs nesen sācis skolas gaitas. Pirms tam četrus gadus dzīvojusi Parīzē, vēl pirms tam sešus gadus Hāgā. «Pats sākums gan bija Gentē, kur turpināju dzīvot arī tad, kad jau studēju Hāgā. Braukāju uz Genti, jo tur dziedāju ansamblī Collegium Vocale Gent, ko vada Filips Herevēge. Tas ir viens no ideāliem, uz ko tiekties,» viņa precizē.
Bijis arī periods, kad Baiba dzīvoja Gentē, studēja Hāgā un strādāja kamerkorī Štutgartē. «Visu laiku ģeogrāfiskā trijstūrī. Par laimi, no Briseles līdz Hāgai vilciens aizved divās stundās.» Dzīvojot Amsterdamā un strādājot Briselē, Baiba paspējusi piedalīties arī Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūziklā Hotel Kristina Nacionālajā teātrī.
Tagad uz Latviju Baiba atlidojusi no Spānijas, kur Valensijā fotografējās Nīderlandes lielākās bankas reklāmā. Šogad viņa ir arī Deutsche Bank reklāmas seja Beļģijā. «Tā dažādas lietas nokrīt, un es to akceptēju. Ne vienmēr vajag topmodeles. Vajag parastu cilvēku, piemērotu tipāžu. Atpazīstamība mani neinteresē. Man patīk anonimitāte. Milzīgie Deutsche Bank plakāti bija uz visām šosejām un namu sienām, bet, ja es nostātos blakus, droši vien mani neviens nepazītu.»