Svētku noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tādējādi piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību dziesmu svētku tradīcijai. Priecādamās, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs tieši Dziesmu svētku tradīcijas spilgts piemērs, kultūras ministre Dace Melbārde (NA) uzsvēra, ka tie simbolizē visu to, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme, jo no nelielas koru pulcēšanās 140 gadu laikā izaugusi plaša kustība, kas turklāt attīstās dažādos inovatīvos veidos. Tā ir iesaiste, jo dziesmu svētkos piedalās cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības. Un tā ir ilgtspēja - jo Viduseiropas kopā dziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu dziesmu svētkus XIX gadsimtā, ir sen izzudusi, bet Baltijas jūras reģionā tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga. Savukārt prezidentūras kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne norādīja, ka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki piešķir latviešu dziesmu svētku tradīcijai starptautisku dimensiju.
Divdesmit gadu gaitā svētki jau sarīkoti visās iesaistītajās dalībvalstīs un tieši jubilejas reizē atgriežas Latvijā. «Spilgti atceros pirmos, 1995. gada Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus Rīgā,» stāsta diriģents Jānis Zirnis, kurš ar jaukto kori Ogre piedalījies pilnīgi visos līdz šim notikušajos svētkos: Zviedrijā (1997), Norvēģijā (2000), Lietuvā (2002), Igaunijā (2008), Islandē (2010) un Somijā (2012). Divos no tiem bijis arī virsdiriģents. «Uz Somiju braucām pa tiešo, atgriezušies no ASV. Jau pagājušajā rudenī koristiem pateicu: mums nav tiesību nepiedalīties!» Ogrēnieši uzņems kori no Norvēģijas un kopā ar septiņu valstu koriem jau Ogrē nodziedās gaidāmo svētku noslēgumkoncerta naglu - daļas no Karla Orfa kantātes Carmina burana. Priecājoties, ka jubilejas reizē svētki atkal atgriežas Rīgā, diriģents uzsver, ka «tik forši kā Latvijā korus neviens nemāk uzņemt. Labi bija arī Klaipēdā un Islandē, kur visu lieliski paveica maza organizatoru grupiņa, tomēr mēs - kaut arī nabadzīgi, vienalga esam visforšākie».
Pirms dziesmu svētku atklāšanas ceremonijas, kas 25. jūnija vakarā plkst. 22 norisināsies Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, ar īpašu koncertu Latvijas Universitātes Lielajā aulā godinās tradīcijas aizsācēja, izcilā latviešu diriģenta Imanta Kokara piemiņu. 26. jūnijā notiks meistarklases un svētku dalībnieku gājiens. Novadu dienā, 27. jūnijā, kori uzstāsies Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā. Svētku noslēguma koncerta programmas mugurkaulu kopkora skanējumā 28. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā veidos skaņdarbi, kas jau iepriekš skanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, un arī vairākas jaunas dziesmas no visām dalībvalstīm. Šajā koncertā starptautiskais kopkoris izpildīs daļas no Carmina Burana, kas būs grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē, palepojās svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. Īpaši šim gadījumam kopā atkal sasauktā vokālā grupa Cosmos ar kopkori izpildīs arī dziesmu Vindo.