Latvijā politiķi parasti laipo un izlokās kā zuši. Tāpēc Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča viedoklis «Kāpēc balsošu pret Denisa Čalovska izdošanu ASV?», ar kuru var iepazīties arī portālā diena.lv, ir ārkārtējs notikums.
Latvijas politiskajā elitē vienmēr ir valdījis uzskats, ka tikai bezierunu paklausība transatlantiskajiem partneriem, un vispirms ASV, ir garantija, ka viņi mums nāks palīgā X stundā, kad Latviju kāds apdraudēs.
Nav absolūti nekāds pārsteigums, ja aizsardzības ministrs Artis Pabriks - visticamāk jau, gatavodamies skrējienam uz labi apmaksāto Eiroparlamenta deputāta krēslu -, neskatoties ne uz kādu NATO solidaritāti, uz savu roku aģitē, ka mūsu valsts iedzīvotāji vēl par maz baidās no Krievijas.
Toties pārsteigums ir ilggadējā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra un tagadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča viedoklis, ka Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis nav jāizdod tiesāšanai ASV. Rinkēvičs uzskata, ka 67 gadu cietumsods, kas jaunietim tiktu piespriests izdošanas gadījumā, nav samērīgs.
Vēl vairāk. Ārlietu ministrs pauž uzskatu, ka šāda soda piespriešana ir pretrunā ar mūsu valsts Satversmi un ir atzīstama par «cietsirdīgu izturēšanos». Un tas jau ir skarbi. Jo līdz šim par cilvēktiesību ievērošanu parasti mūs mācīja ASV, nevis otrādi.
Reformu partijas ministru nostājas dēļ un gaidot Satversmes tiesas lēmumu valdība otrdien atlika lemšanu par Čalovska izdošanu. Tomēr trešdien ST atkārtoti atteicās izskatīt likuma Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu neatbilstību Satversmei. Nav brīnums, tomēr ir dīvaini. Jo kas gan cits, ja ne Latvijas likumu atbilstība Latvijas pilsoņu tiesībām, būtu jāvērtē mūsu augsti godājamai tiesai.
Atcerēsimies, ka stipri dīvaina - kam turklāt tika pievērsts ļoti maz uzmanības - bija jau pati Latvijas pilsoņa aizturēšana, kad Imantas dzīvoklī līdz ar Latvijas likumsargiem ielauzās arī ASV vēstniecības jeb drošības dienestu pārstāvji, bet pēc vīriem kaujas tērpos dzīvoklī ieradās izmeklētāji kopā ar amerikāņu kolēģiem, kas iebrukumu vēroja no ASV diplomātisko dienestu automašīnas mājas pagalmā.
Kopīgi smējām par to, cik nenopietna ir divdesmitgadīga datorista tvarstīšana ar kaujas vienībām, granātām un trosēm no mājas devītā stāva. Tikai pat Nacionālā apvienība neievēroja, ka šajā brīdī ar zābakiem tiek bradāts nevis Imantas dzīvoklis, bet mūsu valsts suverenitāte.
Kaut gan ko tur gaidīt. Ja pat NA ministrs Jānis Bordāns aci nemirkšķinot karsti iestājas par Latvijas pilsoņa izdošanu citai valstij, TV kameru priekšā vai sprāgdams no lepnības, ka ir izdevība parādīt, ka ir labs paklausīgais zēns, kam sava viedokļa nav.
Denisu Čalovski nedrīkst izdot. Vai ASV pusei ir jāiesniedz visnopietnākie pierādījumi, ka viņa izdošana ir īpaši nozīmīga, lai tam būtu jānotiek. Jo pašlaik pieejamā informācija par šo lietu Latvijas sabiedrībai nerada pārliecību, ka notiek taisnīga tiesa, nevis nežēlīgs spēka demonstrējums ar iebiedēšanas elementiem, bet maz rēķinoties ar konkrētā cilvēka reālo vainu un viņa kā Latvijas pilsoņa cilvēka tiesībām.