Pasaule - piesardzīga
Tas, kā tiek definēta Ēģiptē notikusī varas maiņa, ir svarīgs jautājums, kas ietekmē to, kā reaģēs starptautiskā sabiedrība. Pasaules vadošie līderi ceturtdien atturējās pieslieties M. Mursi kritiķu vai atbalstītāju pusei, ieturot nogaidošu pozīciju un aicinot nepieļaut asinsizliešanu.
ASV prezidents Baraks Obama pauda satraukumu par ievēlētā M. Mursi gāšanu un konstitūcijas apturēšanu, kā arī aicināja Ēģiptes armiju nodot varu «demokrātiski vēlētai valdībai». Viņš izvairījās lietot vārdu «apvērsums», jo tādā gadījumā ASV likumdošana paredzētu apturēt Ēģiptei ik gadu piešķirtā finansējuma izmaksu (1,5 miljardi dolāru gadā), taču Kaira ir svarīgs Savienoto Valstu sabiedrotais reģionā.
Arī Eiropas Savienība (ES) bija piesardzīga un aicināja abas puses izvairīties no vardarbības. «Nav zināmi nekādi steidzami plāni šobrīd pārdomāt piešķirtās palīdzības programmas,» aģentūrai Reuters sacīja ES ārlietu vadītājas Ketrinas Eštones biroja pārstāvji. Gada sākumā ES piedāvāja Ēģiptei piecus miljardus eiro, lai nostiprinātu valstī demokrātiju.
Arī ANO atklāti nenosodīja M. Mursi gāšanu, jo tas liktu Ēģiptei piemērot sankcijas; līderu piesardzīgā retorika vēsta par apjukumu, kā reaģēt uz otro revolūciju Ēģiptē pēdējos divos gados.
Bailes no asinsizliešanas
Armija trešdienas vakarā paziņoja, ka atstādina M. Mursi. Lēmums sekoja pēc tam, kad bija pagājis 48 stundu noteiktais ultimāts, kura laikā armija pieprasīja, lai prezidents atrisina politisko krīzi un izpilda tautas prasības.
Ēģiptieši jau kopš svētdienas protestēja, pārmetot M. Mursi darbošanos paša pārstāvētas islāmistu partijas Musulmaņu brālība, nevis valsts interesēs.
M. Mursi atteicās atkāpties, uzsverot, ka viņš ir ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās. Par M. Mursi pirms gada vēlēšanās nobalsoja 52% ēģiptiešu, un viņš kļuva par pirmo vēlēto tautas prezidentu pēc tam, kad tika gāzts trīs desmitgades valdījušais Hosnī Mubaraks.
Armija apgalvo, ka darbojas tautas interesēs. M. Mursi piemērots mājas arests, un izdots vēl 300 Musulmaņu brālības biedru aresta orderu. Pret M. Mursi sākta izmeklēšana, gāzto prezidentu tur aizdomās par «tiesu sistēmas apvainošanu».
Par valsts pagaidu vadītāju oficiāli iecelts Ēģiptes Augstākās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansūrs, kurš solīja jaunas vēlēšanas, taču neprecizēja, kad tās varētu notikt. A. Mansūrs apņēmās sargāt «revolūcijas garu» un «pielikt punktu valdnieku pielūgšanai».
Nemieros gājuši bojā jau vairāk nekā 50 cilvēku, simtiem ir ievainoti. Analītiķi bažījas, ka var turpināties konfrontācija starp M. Mursi atbalstītājiem un oponentiem, novedot pie jaunas asinsizliešanas.
Eksperti notikušo dēvē par paradoksu, no kura nav skaidras izejas. «Nedomāju, ka armijas plānu izdosies mierīgi īstenot,» CNN norādīja Ņujorkā bāzētās Eurasia Group analītiķis Hanī Sabra.