Jemenas galvaspilsētā Sanā otro dienu pēc kārtas notika sadursmes starp opozīcijas un 32 gadus valdījušā prezidenta Alī Abdullas Saleha atbalstītājiem, kuru vidū bijuši arī civilā tērpti policisti, kas likuši lietā stekus un elektrošoku. Ievainojumus guvuši trīs cilvēki. Jemenas protestos pārsvarā piedalās gados jauni cilvēki, kuri pieprasa tūlītēju prezidenta atkāpšanos. Viņš solījis, ka aizies pēc pašreizējā prezidentūras termiņa beigām 2013. gadā.
Bahreinā otrdien sadursmēs ar policiju nošauti divi cilvēki. Viens no viņiem piedalījās pirmdien nogalināta protestētāja izvadīšanā. Valstī vairākumā esošie šiīti nevēlas samierināties ar mazākumā esošo sunnītu ekonomisko un politisko dominanci, tādēļ pieprasījuši veikt konstitucionālas pārmaiņas, lai šiīti iegūtu lielāku ietekmi.
Savukārt pirmdien Irānas galvaspilsētā Teherānā sadursmēs ar drošības spēkiem nogalināts viens, bet ievainoti vairāki desmiti opozīcijas atbalstītāju, kuri izgāja ielās, lai paustu solidaritāti tunisiešiem un ēģiptiešiem, kuri panāca ilggadējo autoritāro līderu gāšanu.
Amerikāņu pirksts
Irānas islāmistu valdībai lojāli politiķi Teherānas notikumos vainoja opozīcijas līderus bijušo premjerministru Miru Huseinu Musavi, reformu atbalstītāju Mehdī Karubi un bijušo prezidentu Mohammadu Hatami, aicinot trijotni sodīt ar nāvi, vēsta Reuters.
Irānas parlamenta deputāti ar putām uz lūpām apgalvoja, ka opozīcija atbalsta ASV, Lielbritānijas un Izraēlas centienus gāzt islāma režīmu, kas Irānā tika dibināts pēc 1979. gada revolūcijas. «Amerikāņu galvenais mērķis bija veicināt neseno Tuvajos Austrumu notikumu scenāriju Irānā, lai novērstu uzmanību no šīm valstīm,» sacīja Irānas parlamenta spīkers Alī Laridžani.
Pirmdienas demonstrācija, kurā piedalījās no 20 līdz 30 tūkstošiem cilvēku, bija pirmā reize kopš 2009. gada decembra, kad opozīcijas atbalstītāji tik plašā lokā iznāca Teherānas ielās. Jāatgādina, ka Irānā pēc 2009. gada jūnijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ekspresīvais Mahmūds Ahmadinedžāds, sākās pret islāma režīmu vērsti protesti, kas bija lielākie kopš 1979. gada revolūcijas, kad tika gāzts amerikāņu atbalstītais šaha režīms.
Protesti nebaida eliti
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone otrdien pauda atbalstu Irānas opozīcijas sekotājiem, paziņojot, ka «viņi ir pelnījuši tādas pašas tiesības, kādas izmantoja ēģiptieši».
Analītiķi gan izsakās skeptiski par iespēju, ka Irānā varētu atkārtoties Ēģiptes scenārijs, jo miermīlīgas demonstrācijas tiktu apspiestas ar brutālu spēku, jo Teherānā valdošajai politiskajai elitei ir vienaldzīgs pārējās pasaules viedoklis.
Irānas opozīcijai traucē arī vienota mērķa trūkums. Tādi opozīcijas līderi kā M.H. Musavi un M. Karubi, kas savulaik bijuši islāmistu režīma atbalstītāji, visticamāk, vēlētos reformēt pašreizējo politisko sistēmu, bet ne veicināt demokrātijas nostiprināšanu. Savukārt prasība likvidēt islāma republiku var novest pie opozīcijas šķelšanās, no kā iegūtu M. Ahmadinedžāds.