Daļa ēģiptiešu cer, ka šoreiz viņu balsij būs nozīme, bet citi bažījas, ka pirmās parlamenta vēlēšanas kopš autoritārā prezidenta Hosnī Mubaraka režīma gāšanas februārī nenesīs pārmaiņas, jo pagājušās nedēļas asiņainie notikumi liek domāt, ka pašreiz pie varas esošie militāristi nevēlas atdot savas pozīcijas.
Rindas pie iecirkņiem
Ēģiptes galvaspilsētā Kairā un citās valsts lielākajās pilsētās cilvēki pie vēlēšanu iecirkņiem sāka drūzmēties jau neilgi pēc saullēkta. Iedzīvotāju lielā vēlme piedalīties vēlēšanās izskaidrojama ar to, ka pēc gandrīz 60 gadus ilgušas sekulāras diktatūras vairumam no 80 miljoniem Ēģiptes iedzīvotāju ir dota izvēles brīvība balsot par sev tīkamākajiem politiskajiem spēkiem. Viņi beidzot tic, ka ar savu balsi varētu izšķirt valsts nākotni. «Šīs ir pirmās reālās vēlēšanas pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Ēģiptieši veido vēsturi,» uzskata 34 gadus vecais inženieris Valids Ata, kurš balsoja kādā skolā valsts otrajā lielākajā pilsētā Aleksandrijā. 55 gadus vecā Vafa Zaklama, kura piedalījās vēlēšanās pirmo reizi mūžā, sacīja, ka «iepriekš nebija jēgas balsot, mūsu balsis bija bezvērtīgas».
Domnīcas Doha Brookings Center pētnieks Šadi Hamīds ir pārliecināts, ka parlamenta vēlēšanas ir pirmais nozīmīgais solis Ēģiptes ceļā uz demokrātiju. «Ja aktivitāte būs zema, tas nozīmēs, ka valstī pastāv plaša neapmierinātība un ēģiptieši netic, ka ar vēlēšanām ir iespējamas patiesas pārmaiņas,» Š. Hamīds stāsta Reuters.
Nacionālā Demokrātijas institūta Vašingtonā eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Leslijs Kempbels ir pārliecināts, ka garās rindas pie iecirkņiem liecina par vēlētāju ticību, ka šoreiz vēlēšanu rezultāts nav izlemts jau iepriekš.
Militāristi neatkāpjas
Ēģiptiešu cerības pirms gaidāmajām vēlēšanām aizēnoja pagājušās nedēļas notikumi, kad nu jau par simbolu kļuvušajā Tahrīra laukumā Kairā sadursmēs starp protestētājiem un policiju tika nogalināti 42, bet ievainojumus guva 2000 cilvēku. Protestētāji pieprasīja, lai līdz vēlēšanām atkāptos pārejas vara, ko vada militāristi.
Asinsizliešana daudziem likusi kļūt skeptiskiem par to, vai vēlēšanas nesīs cerēto brīvību. «Vēlēšanām nebūs likumības. Tas nebūs rīcībspējīgs parlaments,» uzskata īru izcelsmes ēģiptiete Sallija Mūra, kura bija viena no gada sākumā notikušo protestu organizētājām. «Tā ir starpspēle, kas tiek portretēta kā galvenais notikums, jo cilvēki vēlas cerību. Viņi vilsies.»
Šīs bažas apstiprina militāristu līdera feldmaršala Huseina Tantāvi svētdien izplatītais paziņojums, ka arī jaunais parlaments būs pakļauts ģenerāļu varai, jo tam nebūšot tiesību atcelt huntas apstiprinātu valdību.
Militāristu varas nodošanas plāns paredz, ka pirmdien un otrdien notiekošā balsojuma par parlamenta apakšpalātu galējie rezultāti jānosauc līdz janvārim, bet martā jānotiek augšpalātas vēlēšanām.
Ievēlētajam parlamentam būs jāizveido satversmes sapulce, kurai būs jāuzraksta jauna Ēģiptes konstitūcija, kas jāapstiprina tautas nobalsošanā līdz prezidenta vēlēšanām. Tās paredzēts sarīkot jūnija beigās. H. Tantāvi iepriekš paziņoja, ka vajadzības gadījumā pēc prezidenta vēlēšanām var tikt organizēts referendums par varas nodošanu civiliedzīvotāju rokās. Tas nozīmē, ka militāristi varēs palikt pie varas līdz 2012. gada beigām vai pat 2013. gada sākumam.