Vilcinās ar palīdzību
Zemās algas ļāvušas Bangladešā uzplaukt apģērbu ražošanas industrijai, kas gada laikā eksportā ienes apmēram 19 miljardu dolāru (ap 10 miljardiem latu). Valstī aptuveni 3,6 miljoni cilvēku iesaistīti apģērbu ražošanā, tādējādi tā ir otra lielākā apģērbu eksportētāja pasaulē, jo to pārspēj tikai Ķīna.
Aptuveni 60% Bangladešā ražoto apģērbu nonāk Eiropas valstīs (visvairāk Vācijā, Lielbritānijā un Spānijā), to veicinājuši ES noteiktie atvieglojumi Dienvidāzijas valstij, proti, beznodokļu un bezkvotu režīms. Bangladešas darbaspēku izmanto vairākas starptautiski pazīstamas kompānijas, to vidū arī zviedru gigants H&M, spāņu Mango un itāļu Benetton.
Lai gan apģērbu ražošana Bangladešai nodrošina prāvus eksporta ienākumus, darbinieki saņem niecīgu atalgojumu un strādā drošības standartiem neatbilstošā vidē. Lielākā daļa nozarē nodarbināto ir sievietes, turklāt alga nereti nepārsniedz 38 dolārus (20,37 lati) mēnesī.
Valsts apģērbu ražošanas rūpnīcās nāvējoši nelaimes gadījumi nav retums, taču, par spīti arodbiedrību centieniem, līdz šim nav izdevies noslēgt vienošanos ar apģērbu tirgotāju lielajām ķēdēm par finansiālu atbalstu drošības apstākļu uzlabošanai.
Novembrī kādā rūpnīcā ugunsgrēkā gāja bojā 112 strādnieku, kopš tā laika lielākos un mazākos ugunsgrēkos citās ražotnēs miruši deviņi darbinieki, ievainoti vairāk nekā 660. Starptautiskās kompānijas atbildējušas, pastiprinot privātos auditus un darbinieku apmācību, taču nav spējušas apturēt traģiskās nelaimes.
«Nav nekādu uzlabojumu,» AP aizrādīja Bangladešas Nacionālās apģērbu ražošanā iesaistīto darbinieku federācijas vadītājs Amiruls Hake Amins, uzsverot, ka pēdējos desmit gados darbavietās gājuši bojā 600 cilvēku. «Multinacionālās kompānijas sola daudz. Tās apgalvo, ka izstrādājušas ļoti labu politiku, tām ir rīcības kodekss, tām ir pārbaužu un uzraudzības sistēma, taču šādi incidenti aizvien atkārtojas.»
Jau 2011. gadā darbinieku tiesību aizstāvju grupas piedāvāja rietumvalstu iepircējiem plānu, kā uzlabot apģērbu industrijā iesaistīto darba apstākļus un drošību. Tas paredzēja valdības noteikto neregulāro un bieži vien korumpēto inspekciju vietā izveidot neatkarīgu uzraudzības komisiju. Taču vairāki uzņēmēji plānu kritizēja kā pārāk dārgu, turklāt amerikāņu gigants Wal-Mart atcirta, ka «šādas investīcijas nav finansiāli izdevīgas».
Iebilst pret «vergu darbu»
«ES aicina Bangladešas valdību nekavējoties nodrošināt, lai rūpnīcas visā valstī atbilstu starptautiskajiem darba standartiem,» paziņojumā uzsvēra ES ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un tirdzniecības komisārs Karels de Gihts, reaģējot uz 24. aprīļa traģēdiju. Spiedienu šonedēļ pastiprināja arī Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kurš zemās algas pielīdzināja vergu darbam.
Sabrukušajā astoņu stāvu Rana Plaza ēkā Dakas pilsētas tuvumā strādnieki šuva apģērbus vairāk nekā 12 starptautiskajiem uzņēmumiem, kas piegādā ražojumus Eiropai un Kanādai. Ēka bija neatbilstoši uzbūvēta, turklāt strādnieki tajā atradās nelegāli. Par pazudušiem bez vēsts tiek uzskatīti vairāk nekā 140 cilvēku, domājams, ka kopējais upuru skaits pārsniegs piecsimt.
Ceturtdien pirmo reizi kopš traģēdijas Bangladešā darbā atgriezās miljoniem apģērbu industrijā iesaistīto, kuri protestēja pret neapmierinošajiem darba apstākļiem. Viņu protestam pievienojušies aktīvisti visā pasaulē, aicinot parakstīt petīcijas par darba drošības uzlabošanu un boikotēt zīmolus, kuri ražošanā izmanto lēto darbaspēku.
Tikmēr Bangladešā arestēti jau astoņi cilvēki - rūpnīcu īpašnieki un būvinženieri -, kurus tur aizdomās par iespējamu nolaidību, kas arī izraisījusi traģēdiju.