Tas ļautu EIB finansēt aizdevumus 63 miljardu eiro vērtībā, ieinteresējot privātos investorus ieguldīt vismaz 252 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras attīstības projektos.
Ž. K. Junkers uzsvēra, ka plāna mērķis ir palīdzēt Eiropas novecojošajām ekonomikām veikt strukturālās reformas finanšu krīzes izraisītās parādu un budžeta deficīta problēmu pārvarēšanai, vienlaikus radot jaunas darbvietas ES iedzīvotājiem. Viņš uzskata, ka valstu parāda palielināšana uz investīciju rēķina neesot izeja, tāpēc ar plānu mēģināšot ieinteresēt privātos investorus. Tam paredzēts garantiju fonds, lai absorbētu sākotnējos riskus investīcijās Eiropas infrastruktūras projektos.
Ilustrējot atsevišķus projektus, kurus varētu finansēt ar plāna investīcijām, Ž. K. Junkers nosauca šādas vīzijas: ar jauniem datoriem nokomplektēta klases telpa skolā Saloniku pilsētā Grieķijā, Florences slimnīca, kurā pacientu dzīvība tiek glābta ar vismodernāko medicīnisko aprīkojumu, Francijas autobraucēji, kuri lielceļu malā uzlādē elektroautomobiļus, tāpat kā to tagad dara ar automašīnu uzpildīšanu benzīntankos, ģimeņu mājokļi un uzņēmumu biroji, kas ir ar augstu energoefektivitāti, ziņo BBC.
Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien jau pavēstīja, ka Vācijas valdība principā atbalsta šādu plānu, taču esot skaidri jāvienojas, kuri būtu investīciju projekti nākotnei.
Eiropas Uzņēmēju asociācijas BusinessEurope ģenerāldirektors Markuss Beijrers izteicies, ka eiropiešiem pret priekšlikumu vajadzētu izturēties ar optimismu: «Ja šādu plānu ASV ierosinātu prezidents Obama, tas radītu uzrāvienu ekonomikā, taču mēs Eiropā pārāk bieži ciešam no «glāze pa pusei tukša» sindroma,» citē Euractiv.com. Viņš gan arī piebilda, ka sekmīgai plāna realizācijai būtu jāmazina vai jālikvidē dažādas regulatorbarjeras, kas traucē privātajām investīcijām
Nevalstiskā organizācija CEE Bankwatch Network paziņojumā gan ir skeptiskāka, jo uzskata, ka EK plāns piesaistīt investīcijas proporcijā 1:15 ir drīzāk bezatbildīgs.