Britu un zviedru rīcība iepriecinājusi palestīniešu līderus, kuri, noguruši no neauglīgajām Tuvo Austrumu miera sarunām, meklē alternatīvus ceļus, lai īstenotu savus suverenitātes centienus. Līdz šim vairāk nekā 130 pasaules valstis ir atzinušas Palestīnas valsti.
Miera process iestrēdzis
1988. gada 15. novembrī toreizējais Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas līderis Jasirs Arafats, kuru tolaik Izraēla vēl uzskatīja par teroristu, pasludināja Palestīnas valsti. Līdz gada beigām palestīniešu neatkarības deklarāciju atzina vairāk nekā 80 valstis, tajā skaitā atsevišķas vēlākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, piemēram, Polija, Ungārija, Slovākija un Čehija. Pēdējā gan pašreiz de facto neatzīst Palestīnas valsts pastāvēšanu.
Līdz pērnā gada 27. septembrim Palestīnas valsti ir atzinušas 134 no 193 ANO dalībvalstīm, tomēr palestīniešu iekļaušanās pasaules ietekmīgākajā organizācijā ir notikusi ļoti gausi. 1974. gadā vairākums ANO dalībvalstu atbalstīja PLO atzīšanu par novērotāju bez balsstiesībām.
2011. gadā palestīnieši tika uzņemti ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā jeb UNESCO. 2012. gada 29. novembrī ANO Ģenerālā asambleja ar vairākuma dalībvalstu atbalstu paaugstināja palestīniešu valdības statusu līdz novērotājvalstij (šāds statuss ir arī Vatikānam), de facto atzīstot Palestīnas valsti. Lielākā daļa ES dalībvalstu šajā balsojumā atturējās.
Iepriekšminētajos ANO balsojumos vienmēr «pret» bijušas Izraēla un tās tuvākā sabiedrotā - Amerikas Savienotās Valstis. Abas valstis vienmēr ir uzstājušas, ka palestīniešu valsts starptautiska atzīšana un iekļaušanās ANO struktūrās ir iespējama tikai pēc tam, kad būs panākts tā saucamais divu valstu risinājums, kā rezultātā Izraēla izbeigtu palestīniešu apdzīvoto teritoriju okupāciju un tiktu nodibināta Palestīnas valsts.
Tuvo Austrumu miera sarunas ir iestrēgušas jau kopš aprīļa, jo palestīniešu pašpārvalde pieprasa, lai Izraēla pārtrauktu ebreju apmetņu būvniecību Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, ko palestīnieši redz kā daļu no savas nākotnes valsts. Izraēlas valdība janvārī paziņoja par plāniem izbūvēt 14 tūkstošus jaunu mitekļu ebreju apmetnēs, kur jau tagad kopumā mīt vairāk par pusmiljonu cilvēku. Miera procesa atjaunošanu apgrūtina arī šovasar notikušais militārais konflikts starp Izraēlu un Gazas joslā valdošo palestīniešu radikālo grupējumu Hamas.
Neīstenojamas cerības
Rādās, ka arī atsevišķu rietumvalstu politiskās aprindas nav mierā ar līdzšinējo Tuvo Austrumu miera procesa virzību, tādēļ vēlas tajā iepūst jaunu dzīvību, atzīstot Palestīnas valsti.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - pirmdien atbalstīja Palestīnas valsti. «Pārstāvju palāta tic, ka Lielbritānijas valdībai ir jāatzīst Palestīnas valsts līdzāspastāvēšana Izraēlai, lai sniegtu ieguldījumu sarunu ceļā panākta divu valstu risinājuma nodrošināšanā,» teikts dokumentā, ko atbalstīja 274, bet noraidīja 12 deputāti, vēsta BBC.
Balsojums, ko daži parlamentārieši nodēvēja par iespēju tiltu starp izraēliešiem un palestīniešiem, nav saistošs Lielbritānijas valdībai, kas ir paziņojusi, ka atzīs Palestīnas valsti tad, kad būšot pārliecināta, ka tas var palīdzēt mieram.
Zviedrijas jaunais premjerministrs - sociāldemokrāts Stēfans Lēvens - 3. oktobrī pirms savas apstiprināšanas parlamentā paziņoja, ka viņa valdība atzīs Palestīnas valsti. «Konfliktu starp Izraēlu un Palestīnu var izbeigt tikai divu valstu risinājums, kas prasa abpusēju atzīšanu un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Tāpēc Zviedrija atzīs Palestīnas valsti,» paziņoja S. Lēvens. Kad tas notiks, Zviedrija kļūs par pirmo ietekmīgo Rietumeiropas valsti, kas ir atzinusi Palestīnu.
Izraēla uzskata, ka dažu rietumvalstu dotie mājieni par Palestīnas valsts atzīšanu apdraud Tuvo Austrumu miera procesu, jo sūta nepareizus signālus palestīniešiem. «Tie samazina iespēju panākt divu valstu vienošanos, jo rada palestīniešos neīstenojamas cerības, ka viņi ir spējīgi sasniegt savu mērķi vienpusēji, nevis sarunās ar Izraēlu,» tās valdības pozīciju citē AFP.