10. Saeimas vēlēšanu kampaņa ir vēsturiska ar to, ka pirmo reizi tā visām partijām kopā ir izmaksājusi mazāk nekā pašvaldību vēlēšanu kampaņa, sarucis arī partiju izvietoto reklāmu apjoms un jau otro kampaņu pēc kārtas nav grandiozu tēriņu limita pārkāpumu. To otrdien Saeimas atbildīgās komisijas izbraukuma sēdē I. Kažoka deputātiem minēja kā pēdējās vēlēšanu kampaņas pozitīvās ziņas. Tomēr, analizējot dziļāk, redzams, ka viss nav tik gludi. Piemēram, partiju kopējie izdevumi sarukuši, jo notikusi izteikta partiju noslāņošanās pēc to maka biezuma. Tikai četriem politiskajiem spēkiem bija pietiekama rocība, lai pietuvotos iepriekšējās Saeimas laikā paaugstinātajiem partiju tēriņu griestiem: Par labu Latviju! (PLL) un Saskaņas centrs iztērēja 95% no likumā atļautā, Vienotība - 82%, bet Zaļo un Zemnieku savienība - 73%, pārējās partijas nav varējušas sasniegt pat 15%. I. Kažoka vērš uzmanību, ka limits attiecas tikai uz tēriņiem politiskajām reklāmām, pasta pakalpojumiem un labdarības pasākumiem, citās pozīcijās partijas var tērēties uz nebēdu. Providus dati liecina, ka atsevišķi politiskie spēki tā arī darījuši, un izteikti lieli izdevumi par tēriņu griestos neiekļautajām pozīcijām bija PLL un Vienotībai - attiecīgi 1,03 miljoni un 0,96 miljoni latu (partiju tēriņu limits bija 571 tūkstotis latu).
I. Kažoka norāda, ka partijām joprojām ir liela vajadzība pēc naudas. Partijas ziedojumos pērn savākušas lielāko summu kopš 2002. gada, kad vēl nebija tēriņu griestu, tomēr lauvas tiesu no tā veido lielo ziedotāju devums. Lai mazinātu partiju atkarību no lielajiem ziedotājiem, ieviests valsts finansējums partijām. Jaunajam finansēšanas mehānismam jāstājas spēkā nākamgad, bet, ja tas būs tāds kā pašlaik, tas nebūs efektīvs, jo būtiski nemainīs partiju ienākumu struktūru. Tāpēc Providus direktore Vita Anda Tērauda ieteica veikt vairākus priekšdarbus. Pirmkārt, būtu jāsakārto tēriņu griestu jautājums - vai nu tie jāpazemina, vai arī tajos jāiekļauj būtiskas izdevumu pozīcijas, kuru tur pašlaik nav.
Otrkārt, jāsamazina summa, ko partijai var ziedot viena persona, jo pašreizējie 18 tūkstoši latu ir «mežonīgi liela summa». Tāpat esot jāapsver iespēja noteikt kā papildu kritēriju valsts finansējuma saņemšanai ziedojumus no mazajiem ziedotājiem.
Deputāti un eksperti norādīja vēl vairākus problēmu mezglus. Piemēram, Edgars Zalāns (PLL) akcentēja administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņās, ko būtu jāmēģina izskaust. Savukārt Rasma Kārkliņa (Vienotība) norādīja uz ilgo tiesvedību par partiju pārkāpumiem, piemēram, jau gadiem nav beigusies Tautas partijas un LPP/LC tiesāšanās saistībā ar 2006. gada vēlēšanu kampaņas pārtēriņu. Šeit risinājums būtu tiesvedības paātrināšana vai arī tās instanču skaita samazināšana.
Pret tiesvedības paātrināšanu ir Tieslietu ministrija (TM), taču instanču skaita samazinājums gan esot diskutējams jautājums, atzina klātesošā TM Konstitucionālo tiesību nodaļas vadītāja Inta Garā. Virkni ierosinājumu, kā uzlabot partiju finansēšanas sistēmu, izstrādājis arī Providus - no partijām mazāk sāpīgiem līdz pat tik sāpīgiem kā partiju reklamēšanās iespēju ierobežoša- na.