Ja pašvaldības izlēma nelikvidēt skolas, daudziem radās grūtības samaksāt pedagogiem pienācīgu algu, savukārt skolēniem nācās mācīties apvienotajās klasēs. Bet tie novadi, kuri slēguši skolas, sastapās ar nākamajām problēmām, piemēram, skolēnu aizvešanu līdz skolai, vecāku neapmierinātību, ka bērniem agri jāceļas. Ir pagājis semestris, kopš Latvijas izglītībā iedzīvināts «nauda seko skolēnam» princips, un tas ir pirmais atskaites punkts, lai varētu analizēt, kā veicies.
Lai arī «nauda seko skolēnam» princips jeb pedagogu algām paredzētā finansējuma apjoma noteikšana pēc skolēnu, nevis skolotāju skaita tika minēts jau pirms vairākiem gadiem, šovasar reformu veikšana notika ievērojamā paātrinājumā. Pirmkārt, šis princips iedzīvināts krietni apcirpta finansējuma apstākļos un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl šovasar palielināja minimālo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju (līdz vidēji deviņiem valstī). Otrkārt, tikai pērnvasar sāka strādāt jaunās pašvaldības un jaunievēlētie deputāti, kuri bieži vien iepriekš iedzīvotājiem solīja ko citu, nācās pieņemt sasteigtus lēmumus. Oficiālā informācija liecina, ka mācības neturpina divi skolēni no kopumā 48 pērn slēgtajām skolām, un kopumā pašvaldībām ir izdevies nodrošināt iespēju iegūt izglītību visiem skolēniem. Tomēr pašvaldībās reformas izglītībā «neko pozitīvi nevērtē», atzīst Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Olga Kokāne. Cilvēki uzskatot, ka izglītība attālinās no lauku iedzīvotājiem. Pašvaldībām arī ļoti dārga esot skolēnu pārvadāšana, jo nereti tām jāizstrādā pat trīs transporta maršruti. Savukārt bērniem skolas diena bieži vien izstiepusies krietni garāka.
Visvairāk skolu nācās slēgt Rēzeknes novadā. Tagad Rēzeknes novada izglītības speciāliste Lilija Žukovska norāda, ka iespēja izglītoties nodrošināta visiem slēgto skolu skolēniem, taču iedzīvotāju attieksme nav viennozīmīga. Lielākie bērni, kuri mācās jaunā skolā, bieži vien var tikt pie labākas sporta zāles, lielākas klases, var iegūt vairāk draugu, dažos gadījumos bērniem, kuriem iepriekš nācās kājām mērot uz skolu vismaz pāris kilometru, tagad ir iespēja ar autobusu tikt aizvestiem līdz pašai skolai. Taču daudz negatīvāka attieksme pret pārmaiņām ir vecākiem, kuriem ir mazāki bērni, jo IZM vārdos minētais princips nodrošināt sākumskolas izglītību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai praksē nedarbojas. Uz to vērš uzmanību arī Dienas uzrunāto pašvaldību pārstāvji, jo saskaņā ar IZM izstrādātajiem koeficientiem par katru sākumskolnieku pašvaldībai pārskaita par ceturtdaļu mazāku finansējumu nekā par pamatskolnieku. Ar šo naudu pietiek, lai nosegtu tikai mācību procesu, bet skolu administrācijai finansējums vispār nav paredzēts, stāsta vairāku bijušajā Bauskas rajonā ietilpstošo novadu izglītības speciāliste Aija Spriņķe. Izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) nenoliedz, ka tas ir viens no pašreizējā finansēšanas modeļa trūkumiem: finansējums, kas «seko» sākumskolēniem, ir mazāks, jo šajā posmā ir arī mazāks stundu skaits, tomēr tas ir nepietiekams, lai saglabātu sākumskolas maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai. Otra problēma T.Koķes ieskatā ir: «Mums noteikumos paredzēts, ka mēs būsim gatavi finansēt skolotāju autorprogrammas, kuras būs piemērotas konkrētam skolēnu kontingentam. Tam mums arī pašreiz īsti līdzekļu nav.» Abām problēmām IZM meklējot risinājumu, un T.Koķe pieļauj, ka līdz nākamajam mācību gadam atradīs. O.Kokāne norāda, ka IZM tā arī nav ņēmusi vērā pašvaldību rosinājumu pedagogu algām paredzēto finansējumu rēķināt, ņemot vērā arī teritoriālā blīvuma koeficientu - pašvaldībām ar mazu iedzīvotāju blīvumu finansējumam uz vienu skolēnu jābūt lielākam. T.Koķe skaidro, ka arī to IZM apsverot, taču jebkurā gadījumā tas attiekšoties uz sākumskolas posmu.
Kas notiks tālāk? Pašvaldības dažādi atbild, vai vērtēs skolēnu sekmes pēc skolas maiņas. Tas tikšot darīts, piemēram, Ventspils novadā, taču bijušā Jēkabpils rajona pārstāve E.Ūbele pēc tā neredz nepieciešamību, jo secinājumus varēšot izdarīt pēc valsts pārbaudījumu rezultātiem. Savukārt IZM paspārnē darba grupa līdz maijam vērtēs «nauda seko skolēnam» modeli. Tas «nav nepareizs, bet prasās pēc pilnveidošanas», saka darba grupas vadītāja, IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Vāgnere. Vai skolu slēgšana turpināsies? IZM gan pagaidām nepaaugstinās minimālo skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, taču K.Vāgnere neizslēdz iespēju, ka skolu skaits arī šogad turpinās samazināties. Taču masveida kustība tā vairs nebūšot. Arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) pieļauj, ka reformas turpināsies, taču viņš norāda uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kas pašvaldībās, kurās pie varas ir kādu lielo partiju pārstāvji, var aizkavēt nepopulāru lēmumu pieņemšanu.