Bija doma ievērot tradīcijas un vismaz pirmās simts dienas jauno valdību no kritikas pasaudzēt. Nesanāk. Redzam, ka šķietami progresīvi, saprātīgi cilvēki, paviršības vai dīvainu apsvērumu vadīti, pieņem lēmumus, kas valstij dod visai minimālu labumu, toties rada pamatu bažām par iespējamu personisko ieinteresētību dārga autotransporta un pagaidām nevajadzīgas infrastruktūras iepirkumos.
Runa par otrdien Ministru kabinetā pieņemtajiem noteikumiem par valsts atbalstu elektromobilitātei. Valsts ir pārdevusi ietaupītās siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas, iegūtos līdzekļus vēlas ieguldīt videi draudzīga transporta sektorā.
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir pieci miljoni eiro, ko, sadalot trijās vienādās daļās, paredzēts izmantot vieglo un kravas elektroauto iegādes līdzfinansēšanai un uzlādes staciju tīkla izveidei. Tajā pašā laikā videi un mobilitātei pilsētā visdraudzīgākā transporta - elektrovelosipēdu - iegādes atbalstam nav atvēlēts ne centa, kaut runāts visos līmeņos ir gana daudz.
Pat vienkārši aprēķini rāda, ka ar valsts piešķirto līdzfinansējumu pietiks vienīgi aptuveni 50 vieglo un tikpat daudz kravas elektroautomašīnu iegādei. Tātad pilsētas ielās (laukos šie auto mazāk piemēroti) būs par apmēram simts konkrēti zināmu marku automašīnām vairāk. Jā, braucot tās nepiesārņos vidi, taču sastrēgumus radīs tāpat kā citi auto. Atbalsta projekts ir vienreizējs, nav zināms, kad būs nākamais, līdz ar to ir naivi cerēt uz lielāku elektrotransporta skaita pieaugumu tuvākajā laikā. Tad nu katrs var vērtēt, cik izmaksu ziņā efektīvs ir plānotais 1,6 miljonu eiro ieguldījums elektrotransporta uzlādes vietu tīkla izveidē.
Ja ar benzīnu vai dīzeļdegvielu darbināmiem auto degvielas uzpildes staciju pieejamībai ir izšķiroša nozīme, tad elektrotransporta attīstībai ātrās uzlādes punkti gan vēlami, bet bez tiem var arī iztikt. Pieslēdzoties standarta elektrotīklam, elektrotransportu parasti uzlādē mājās vai darbavietā, turklāt laikā, kad to nav nepieciešams lietot.
Ja pieejamais finansējums tiktu atvēlēts arī elektrovelosipēdu iegādes atbalstam, tas būtu efektīvs rīks, kā no automašīnas uz divriteni pārsēdināt vismaz vairākus tūkstošus ikdienas mazo distanču braucēju, vienlaikus mazinot sastrēgumus.
To, ka tas ir iespējams, jau apliecinājuši vairāki uzņēmumi, kā darbinieku dienesta transporta līdzekli izvēloties nevis automašīnu, bet velosipēdu vai elektrovelosipēdu. Līdzfinansējums varētu būt labs atbalsts un stimuls modernizācijai arī tādiem uzņēmumiem kā Latvijas pasts, kura darbinieki šobrīd ikdienā izmanto velosipēdus.
Ir zināms, ka diskusija par nepieciešamību uzlabot valdības noteikumus par vides finansējuma izlietojuma konkursu valdības koalīcijā ir bijusi. Taču, aizbildinoties ar steidzamību, nekas nav mainīts. Dokuments iekļauts valdības darba kārtībā un pieņemts.
Ej nu tagad noskaidro, vai noteikumu virzītāji tiešām tik aizņemti, ka neatradās pat pusstunda, lai dokumentā iekļautu tos pāris teikumus par līdzfinansējumu arī elektrovelosipēdiem, vai arī elektroauto un uzlādes aprīkojuma uzstādītāju argumenti bijuši ausīm tīkamāki.