EK publicētajā dokumentā, kas nodēvēts par Eiropas drošības dienaskārtību, teikts, ka ES un tās dalībvalstis saskaras ar nozīmīgiem drošības izaicinājumiem. Visnopietnāko apdraudējumu blokam radot terorisms, organizētā noziedzība un kibernoziedzība. EK norāda, ka bloka drošības intereses apdraud arī militārie konflikti un politiskā nestabilitāte Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Ukrainā.
Pēc pēdējiem terora aktiem Francijā un Dānijā un novērstajiem uzbrukumiem Beļģijā ES pievērsusi pastiprinātu uzmanību cīņai pret ekstrēmismu un radikalizāciju. Pašlaik Sīrijā, Irākā un Lībijā islāma radikāļiem pievienojušies vairāki tūkstoši ES pilsoņu, no kuriem daļa var atgriezties Eiropā, lai sarīkotu uzbrukumus.
Migrantu kontrabanda, cilvēku tirdzniecība, ieroču, narkotiku un cigarešu kontrabanda, finanšu un ekonomiskie noziegumi rada milzīgus cilvēkresursu, sociālos un ekonomiskos zaudējumus, tāpēc organizētās noziedzības apkarošana ir viena no ES drošības stratēģijas prioritātēm. «Organizētās noziedzības grupējumi vienmēr ir mēģinājuši izmantot nepilnības likumu uzraudzībā un pārrobežu sadarbībā, tāpēc ES vēršanās pret tiem var būt vērtīga,» teikts EK dokumentā.
Īpašu uzmanību paredzēts pievērst interneta videi, kurā islāmisti radikalizē un rekrutē jaunus eiropiešus, galēji labējās un kreisās organizācijas izplata naidu un uzbrūk Eiropas pamatvērtībām un institūcijām, pedofili uzmeklē potenciālos upurus un hakeri veic uzbrukumus valdībām un uzņēmumiem.
«Izaicinājumi [ES drošībai] nav jauni, bet tie ir kļuvuši daudzveidīgāki un sarežģītāki. Mums ir jāuzlabo cīņa ar tiem. Ar mūsu pašreizējiem likuma aizsardzības līdzekļiem un sadarbības metodēm nepietiek,» EK viceprezidentu Fransu Timmermansu citē informācijas portāls euobserver.com.
EK plāns paredz, ka turpmāk ciešāk koordinēs ES policijas biroja (Eiropols), aģentūras krimināltiesiskajai sadarbībai (Eurojust) un ES ārējās robežas kontroles aģentūras (Frontex) darbu. Tāpat paredzēt uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu drošības iestādēm.
EK arī iecerējusi izveidot pretterorisma centru Eiropola paspārnē. Centra galvenie uzdevumi būs cīņa pret ārvalstīs karojošajiem džihādistiem no ES, terorisma finansēšanu, ekstrēmisma propagandu internetā un ieroču kontrabandu. «Centrs tiek veidots, lai redzētu, vai dalībvalstis var biežāk sanākt kopā un mācīties sadarboties, pamatojoties uz uzticību,» sacīja F. Timmermanss.
ES drošības stratēģijai plānots piešķirt 8,3 miljardus eiro, papildu finansējumu piesaistītu no ES pētniecības un attīstības fondiem. Par to vēl tiks runāts jūnijā paredzētajā ES dalībvalstu līderu samitā.