Sekojot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozo ierosinātajai iniciatīvai, Komisija dara visu, kas tās spēkos, lai palīdzētu Latvijas valdībai panākt Latvijas ekonomikas atgriešanos uz izaugsmes ceļa. Viena no svarīgākajām šā nodoma īstenošanas sastāvdaļām ir ātra, efektīva Eiropas Savienības finansējuma piešķiršana projektiem Latvijā. Starptautiskais Valūtas fonds uzsvēris: «ES struktūrfondiem varētu būt liela nozīme valstu tautsaimniecību ilgtspējīgas atveseļošanas stimulēšanā.»
Jau daudzus gadus Eiropas Savienība piedalās tādu projektu finansēšanā, kas veicina saimniecisko darbību un kā magnēts piesaista darbvietas un investīcijas. Tikai 2007.-2013. gada finanšu shēmā vien Latvijā īstenotajiem projektiem no Eiropas Savienības fondiem paredzēti vairāk nekā 4,5 miljardi eiro. Ar šīm investīcijām finansēts līdz pat 85% projektu izmaksu (vidēji divu trešdaļu apmērā), pārējo finansējumu nodrošinot no valsts budžeta. Šāda izmaksu un atbildības dalīšana ir devusi abpusēji izdevīgas investīcijas, realizējot projektus, piemēram, darbu zaudējušo strādnieku pārkvalificēšanā, jaunā transporta infrastruktūrā un vides aizsardzībā. Eiropas Savienību finansējums ir izmantots, piemēram, Via Baltica rekonstrukcijai, lidostas Rīga infrastruktūras attīstīšanai un pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanai.
Patlaban daudzus līdzfinansētos projektus apdraud valsts parāda krīze. Valstu valdības ar lielām pūlēm nodrošina savu līdzfinansējuma daļu, un ir iespējams, ka līdzfinansējums kavējas, tiek samazināts vai apturēts.
Tomēr, apzinoties, kādu ieguldījumu šie projekti nodrošina darbvietu radīšanā un konkurētspējas paaugstināšanā, pārtraukt šīs investīcijas nozīmētu iešaut pašiem sev kājā.
Eiropas Komisija uzskata, ka jāatrod labāks veids, kā sasniegt divkāršo konkurētspējas un fiskālās stabilitātes mērķi. Ņemot vērā pašreizējo ārkārtas stāvokli ekonomiskajā vidē, šonedēļ esam ierosinājuši ārkārtas pagaidu pasākumus, lai varētu turpināt minēto projektu īstenošanu un, kur tas nepieciešams, ātrāk piešķirt naudu.
Ierosinām palielināt ES finansējuma likmi konkrētam projektam, nosakot jaunus maksimālā finansējuma griestus - 95%. Ierosinām arī jaunas, operatīvas metodes šā papildu līdzfinansējuma piešķiršanai gadījumos, kad to prasa Latvijas valdība. Tas nozīmē, ka dalībvalstu valdībām būs jāuzņemas mazāks finansējuma slogs un tās varēs saņemt papildu līdzekļus jau 2012. gada sākumā, lai varētu tos nekavējoties ieguldīt jaunu darbavietu veidošanā un izaugsmē.
Šā gada jūnijā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi apstiprināja minētajiem priekšlikumiem pamatā esošo principu attiecībā uz Grieķiju. Tagad Eiropas Komisija vēlas, lai šo elastības principu attiecinātu arī uz Latviju, Īriju, Rumāniju, Ungāriju un Portugāli.
Šāda lielāka elastība nodrošinās vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tiks nekavējoties uzlabota valstu budžeta deficīta situācija, jo papildu finansējumu piešķirs retrospektīvi jau sāktiem prioritāriem projektiem. Otrkārt, tas ļaus dalībvalstu valdībām īstenot saprātīgu fiskālo konsolidāciju, neliekot nežēlīgi samazināt budžetu. Turklāt katra projekta īstenošanas gaitā papildu finansējums arī turpmāk ļaus veidot jaunas darbavietas un celt konkurētspēju, kas vajadzīga pilnīgai atveseļošanai.
Šīs investīcijas nebūt nav niecīgas. Pēc Eiropas Parlamenta un dalībvalstu apstiprinājuma saņemšanas Latvijai 2012. gadā būs pieejama summa līdz 255 miljoniem eiro. To nodrošinās no visu Eiropas Savienības valstu 2,884 miljardu eiro lielā kopējā fonda.
Jaunās iespējas nenozīmēs lielākus izdevumus Eiropas nodokļu maksātājiem. Tās drīzāk nodrošinās, lai jau ieguldītā nauda neietu zudumā nepietiekama dalībvalsts līdzfinansējuma dēļ, un to varēs mērķtiecīgāk ieguldīt valstīs un projektos, kur tā varētu radīt vislabvēlīgāko ietekmi.
Šajos grūtajos laikos šāda saimnieciskās darbības un konkurētspējas veicināšana ir vispareizākais risinājums. Ir jāsamazina budžeta deficīts, bet nepieciešams nodrošināt arī atveseļošanu. Tāpat ir būtiski panākt, lai tādas valstis kā Latvija arī nākotnē būtu pievilcīgas investoriem un lai mēs investētu Latvijā.
Saglabājot līdzfinansējuma principu, bet uzlabojot tā elastību, visas iesaistītās puses spēs pildīt saistības un nodrošināt lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu.
Jaunā iniciatīva apliecina Eiropas Savienības ticību tam, ka ir vērts ieguldīt Latvijas cilvēkos un pašreiz notiekošajā Latvijas ekonomikas atveseļošanā. Tagad priekšlikums jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm, ko pārstāv Padome. Pēc tam dalībvalstu valdībām būs jāveic visi nepieciešamie pasākumi šķēršļu un birokrātisku barjeru novēršanai, lai līdz nākamā gada sākumam šo naudu varētu ieguldīt labos darbos.
* ES attīstības sadarbības komisārs