Bailes par identitāti
Svētdien notikušajā referendumā 50,3% nobalsojušo atbalstīja pret iebraucējiem noskaņotās Tautas partijas (SVP) ierosinājumu atjaunot imigrantu kvotas, kas attiektos arī uz ES dalībvalstu pilsoņiem un tādējādi būtu pretrunā ar Bernes un Briseles pirms 12 gadiem noslēgto vienošanos par darbaspēka pārvietošanās brīvību.
SVP, kas ir lielākā partija parlamentā un iekļaujas federālajā valdībā, vēlas, lai Šveice nosaka, cik daudz ārvalstu strādnieku ik gadu var ierasties valstī. Partija arī uzstāj, ka uzņēmumiem, pieņemot jaunus darbiniekus, priekšroka ir jādod vietējiem. Tāpat SVP grib ierobežot imigrantu tiesības uz sociālajiem pabalstiem, raksta portāls Swissinfo.ch.
Pēdējos gados Šveices iedzīvotāju skaits ik gadu pieaudzis par aptuveni 77 tūkstošiem, pateicoties galvenokārt imigrācijai, pārsvarā no ES dalībvalstīm. No valsts 8,1 miljona iedzīvotājiem 1,9 miljoni ir imigranti. «Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums radījis bažas par sociālajām izmaiņām, un vietējiem bija sajūta, ka Šveice zaudē savu identitāti,» spriež Cīrihes Universitātes pasniedzējs Mihaels Hermans, kurš uzskata, ka referendums bija protesta balsojums.
Pirms referenduma iniciatīvas atbalstītāji argumentēja, ka Šveice nākotnē nespēs tikt galā ar pašreizējiem imigrantu pieplūduma tempiem, kas radītu milzu slogu valsts labklājības sistēmai, dzīvojamajam fondam un satiksmes infrastruktūrai.
SVP līderi ir sajūsmā par referenduma iznākumu. «Šveicieši ir pateikuši, ka Šveice ir mūsu,» partijas viceprezidents Kristofs Blohers sacīja intervijā laikrakstam 20 Minuten.
Pret SVP iniciatīvu bija pārējās valdības partijas un valsts lielākie uzņēmumi, kas nodarbina tūkstošiem ārzemnieku. Idejas pretinieki uzskata, ka viesstrādnieku kvotas bremzēs ekonomisko izaugsmi, un baidās, ka Šveices uzņēmumi varētu zaudēt pieeju ES vienotajam tirgum.
Tomēr federālā valdība nepretojas vēlētāju gribai un ir gatava sagatavot priekšlikumus, kā prasītos imigrācijas ierobežojumus ieviest dzīvē. Valdība arī gatavojas runāt ar ES, lai pārskatītu 2002. gadā parakstīto līgumu par darbaspēka pārvietošanās brīvību. Šo darbu veikšanai valdībai ir doti trīs gadi.
Šveiciešu prāta skaidrība
Briselē un daudzu ES dalībvalstu galvaspilsētās šveiciešu lēmums sagaidīts ar sarauktām pierēm.
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka Šveices iecere ir pretrunā ar līgumu, kas atļauj ES pilsoņiem brīvi pārvietoties, apmesties uz dzīvi un meklēt darbu Šveicē. «ES pārbaudīs, kāda ietekme šai iniciatīvai varētu būt uz ES un Šveices attiecībām kopumā. Šajā kontekstā tiks ņemta vērā arī Šveices valdības nostāja,» teikts EK paziņojumā.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzskata, ka šveiciešu lēmums ir «satraucošs». «Manuprāt, tās ir sliktas ziņas gan Eiropai, gan Šveicei, jo Šveice tiks sodīta,» paziņoja L. Fabiuss. «Mēs [ES] pārskatīsim savas attiecības ar Šveici.»
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible izteicis nožēlu par Šveices referenduma iznākumu. «Tas radīs daudz nepatikšanu Šveicei,» viņu citē portāls EUobserver.
Viens no Vācijas ietekmīgākajiem laikrakstiem Sￃﾼddeutsche Zeitung raksta, ka šveiciešu lēmumam var būt sprādzienbīstamas sekas Briselē un citās ES galvaspilsētās. Arī britu avīze The Financial Times ir pārliecināta, ka Šveices referenduma iznākumam būs atskaņas visā Eiropā: «To izmantos eiroskeptiķi, kuri aicina ierobežot imigrāciju un vēlas atgūt varu no Briseles.»
Viens no pazīstamākajiem eiroskeptiķiem - Lielbritānijas Neatkarības partijas vadītājs Naidžels Farādžs - uzskata, ka šveicieši ir sacēlušies pret Briseles birokrātu «huligānismu». «Tie ir brīnišķīgi jaunumi nacionālās suverenitātes un brīvības mīļotājiem visā Eiropā,» paziņoja Eiroparlamenta deputāts N. Farādžs.
Par Šveices referenduma rezultātiem sajūsmā ir arī Francijas galēji labējā partija Nacionālā fronte, kas slavēja «Šveices tautas prāta skaidrību» un aicināja arī frančus rīkoties līdzīgi un apturēt «masu imigrāciju».