Eksperti prognozē, ka viņiem izdosies panākt kāroto statusa paaugstināšanu, vēstīja BBC. Ja vairākums no 193 dalībvalstīm balsos «par», palestīnieši iegūs novērotājvalsts (nevis ANO dalībvalsts) statusu. Šāds statuss ir arī Vatikānam. Palestīniešiem tas ļautu vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā, kas izskata jautājumus par genocīdu, kara noziegumiem un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas ļautu arī iesaistīties ANO debatēs un veicinātu palestīniešu izredzes tikt uzņemtiem arī citās ANO aģentūrās.
Pret palestīniešu pašpārvaldes statusa paaugstināšanu kategoriski iebilst Izraēla un ASV, kas uzstāj uz miera līgumu starp Izraēlu un palestīniešiem. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū nav vienotas nostājas. Atbalstu solījusi Francija, Spānija, Šveice, Dānija, Austrija un Norvēģija. Vācija nostājusies ASV un Izraēlas pusē. Lielbritānija paziņojusi, ka balsos «par», ja palestīnieši garantēs, ka atsāks miera sarunas ar Izraēlu un nevērsīsies pret to Starptautiskajā Krimināltiesā. Pretējā gadījumā Lielbritānija balsojumā atturēsies.
Kā Dienai skaidroja Ārlietu ministrija, Latvija plāno balsojumā atturēties, ja netiks panākta kopēja ES nostāja un rezolūcijas projekts būtiski nemainīsies. Tuvo Austrumu miera procesa jautājumā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau iepriekš paudis atbalstu divu valstu risinājumam, kas panākams Izraēlas un palestīniešu sarunu ceļā.