Kiseļovu neaiztiks
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien Briselē vienojās aizliegt ieceļošanu ES teritorijā un iesaldēt banku kontus 21 Krievijas un Ukrainas pilsonim, jo viņu lēmumu dēļ notika Krievijas militārais iebrukums Krimā un tika sarīkots starptautiski neatzītais referendums par Ukrainai piederošās pussalas pievienošanos Krievijai.
Paredzams, ka sankcijas stāsies spēkā otrdienas rītā, kad ES oficiālajā izdevumā Official Journal tiks publicēti sankcijām pakļauto personu vārdi. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers sacīja, ka sarakstā iekļauti astoņi Krimas politiķi, 10 krievu politiķi un trīs augsta ranga Krievijas militārpersonas, tostarp Melnās jūras flotes komandieris Aleksandrs Vitko, vēsta EUobserver.
Savukārt Radio Brīvā Eiropa vēsta, ka ietekmīgākā Krievijas amatpersona, kas iekļauta ES sankciju sarakstā, ir Valsts domes deputāts un prokremliskās partijas Taisnīgā Krievija vadītājs Dmitrijs Mironovs. Radio Brīvā Eiropa arī informēja, ka Somija ir bloķējusi Kremlim pietuvinātā skandalozā žurnālista Dmitrija Kiseļova iekļaušanu sarakstā.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs sociālajā tīklā Twitter paziņoja, ka par plašākām sankcijām pret Krieviju tikšot lemts ES dalībvalstu līderu samitā, kas notiks ceturtdien un piektdien.
Skar Kremļa dūžus
ASV prezidents Baraks Obama vakar izsludināja sankcijas pret personām, kuras «pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti». Starp cilvēkiem, kam neizsniegs ASV vīzu un iesaldēs aktīvus, iekļauti Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs un par galveno Kremļa ideologu uzskatītais Vladislavs Surkovs un V. Putina padomnieks Sergejs Glazevs.
Sankcijas skars arī bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš slēpjas Krievijā, un Krimas separātistu līderus Sergeju Aksjonovu un Vladimiru Konstantinovu.
B. Obama paziņoja, ka joprojām esot visas iespējas Ukrainas krīzi atrisināt diplomātiskā ceļā, tomēr ASV esot gatavas ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju. Viņš arī atgādināja, ka NATO ir «noteikta apņemšanās» kolektīvi aizsargāt alianses biedrus.
Putins teiks runu
Krimas parlaments pirmdien nobalsoja par teritorijas neatkarību no Ukrainas un izteica lūgumu par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tas balstīts uz svētdien notikušo referendumu, kurā 97% nobalsojušo esot atbalstījuši Krimas atdalīšanos no Ukrainas. Gan ES, gan ASV referendumu uzskata par nelikumīgu.
Krievijas politiķi izteikušies, ka jautājums par Krimas iekļaušanu tikšot izskatīts «vistuvākajā laikā». Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien uzstāsies ar runu Krievijas parlamentā - Federālajā sapulcē -, kas šodien varētu balsot par Krimas valdības lūgumu iekļaut pussalu Krievijas sastāvā.