M. Mursi tiek turēts slepenā apcietinājuma vietā, kur K. Eštone nogādāta ar vairākiem transportlīdzekļiem, lai paturētu šo vietu noslēpumā. «Viņš ir kopā ar diviem padomniekiem,» ES augsto ārlietu pārstāvi citēja raidsabiedrība BBC. «Tā ir militāra celtne. Apkārt esošie ļaudis par viņu rūpējas.» Gāztajam prezidentam ir piekļuve medijiem, tādēļ viņš ir informēts par valstī notiekošo.
K. Eštone, kas sevi pierādījusi kā vienu no retajiem starptautiskajiem spēlētājiem, ko respektē abas konfliktējošās puses, norādīja, ka piekritusi doties vizītē uz Ēģipti ar vienu nosacījumu, proti, ka viņai ļaus tikties ar M. Mursi.
K. Eštones vizīte Kairā sekoja pēc tam, kad policija nedēļas nogalē nošāva aptuveni 80 M. Mursi atbalstītāju. Viņa tikās ne vien ar M. Mursi, bet arī ar pagaidu prezidentu Adliju Mansūru un pagaidu valdības pārstāvjiem, un uzsvēra, ka abas konfliktējošās puses vēlas pēc iespējas mierīgāk atrisināt saspīlējumu.
ES arī turpmāk gatava uzņemties mediatora lomu, lai atrisinātu Ēģiptē samilzušo haosu, Kairas vizītes noslēgumā sacīja K. Eštone. «Es atgriezīšos,» solīja ES augstā ārlietu pārstāve, uzsverot, ka «pareizo lēmumu pieņemšana» ir Ēģiptes politiķu rokās.
Vardarbība Ēģiptē pēdējās dienās pieņēmusies spēkā, un kopš 3. jūlija, kad tika gāzts M. Mursi, nogalināti jau aptuveni 300 cilvēku.
Ne pagaidu valdība, ne M. Mursi atbalstītāji nav izrādījuši vēlmi piekāpties. Musulmaņu brālība sola protestēt, kamēr amatā netiks atjaunots gāztais prezidents, kurš pirms gada ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss otrdien aicināja atbrīvot M. Mursi, un līdzīgus aicinājumus pirms tam izteikušas arī ASV un citas rietumvalstis. «Francija aicina pārtraukt vardarbību un atbrīvot politieslodzītos, to skaitā bijušo prezidentu Mursi,» L. Fabiusu citēja ziņu aģentūra Reuters.