Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Evolūcija no Darvina līdz mūsdienām

Šogad aprit 200 gadu kopš evolūcijas teorijas pioniera Čārlza Darvina dzimšanas un 150 gadu kopš viņa nozīmīgākā darba Sugu izcelšanās publicēšanas 1859.gada 24.novembrī. Lai gan Darvins pamatā tiek uzskatīts par dabaszinātnieku, viņa ideju iespaids ir krietni plašāks. Viņa ietekme nesen tika iztirzāta arī Rīgā Sugu izcelšanās publicēšanas jubilejai veltītajā konferencē Dzīve, dzīvība, evolūcija. Zinātnes filosofs Tims Luenss, kas bija lūgts uz konferenci, intervijā pastāstīja par vēsturiskajām izmaiņām dabiskās izlases izpratnē.

Vai evolūcijas redzējums ir mainījies kopš Darvina laika?

Ļoti vispārējos vilcienos priekšstati par dabisko izlasi ir diezgan līdzīgi. Gan Darvinam, gan mūsdienu zinātniekiem dabiskā izlase nozīmē, ka labvēlīgās mutācijas saglabājas, jo tās ļauj organismam izdzīvot un atražoties. Taču ir aspekti, kuros Darvina redzējums ir ļoti atšķirīgs no mūsdienu uzskatiem. Viens no tiem attiecas uz iedzimtību. Darvins uzskatīja, ka iedzimtība ir sava veida aizdošanas process. Respektīvi, ka bērns būs vecāku vidējais aritmētiskais. Pat šodien ir grūti saprast, kā precīzi izlase darbojas, taču mēs uzskatām, ka izlase darbojas caur gēniem. Tad ir vēl viena ļoti liela atšķirība starp Darvina un mūsdienu uzskatiem par dabisko izlasi, kas nav īpaši novērtēta. Mūsdienās mēs uzskatām, ka Darvins ir opozīcijā tā dēvētajām lamarkiešu [no Žana Batista Lamarka] evolūcijas teorijām. Saskaņā ar tām indivīds dzīves laikā var iemantot labvēlīgas īpašības, kuras var nodot tālāk savam pēcnācējam. Ģenētiskajā pārmantošanas teorijā tas tā nedarbojas, jo savas dzīves laikā aizgūtu īpašību tu nevari ierakstīt gēnos. Mēs sliecamies domāt, ka Darvina uzskati ir pretēji šādiem Lamarka uzskatiem un ka Darvina uzskati ir pareizi, bet Lamarka - nepareizi. Taču izrādās, ka Darvins daudzos veidos bija diezgan pārliecināts lamarkietis. Viņš domāja, ka aizgūtas īpašības tiek nodotas pēcnācējam. Stāsts kļūst vēl sarežģītāks, jo daži mūsdienu teorētiķi arī pievienojas lamarkiešu redzējumam par pārmantojamību, tas piedzīvo sava veida renesansi. Visskaidrāk to var redzēt kultūras kontekstos, ja tu iemācies jaunu iemaņu, tad tu vari to nodot saviem bērniem. Tātad visam mantojumam nav jāiet caur gēniem. Atbildot uz jautājumu, kā uztvere ir mainījusies kopš Darvina, varētu atbildēt - Darvins nelielā mērā bija lamarkietis, bet mēs tādi vairs neesam. Tomēr ir sarežģītāk. Šodien ir cilvēki, kas uzskata, ka lamarkiešu idejas ir jāuzklausa. Citi uzskata, ka tā ir zaimošana. Tas nozīmē, ka atbilde ir pretrunīga, jo nav pat vienprātības par to, ko īsti uzskatīja Darvins.

Vai bez Darvina mēs būtu nonākuši pie dabiskās izlases teorijas?

Jā. Viņš nebija vienīgais, kas domāja šajā virzienā. Runājot par zinātniskajām idejām, cilvēki bieži teic, ka bez Šekspīra mums nebūtu Šekspīra lugu, taču, pat ja neeksistētu Ņūtons, mums būtu tie paši fizikas likumi. Daba ir robusta lieta, un galu galā kāds atklās tās robustos faktus. Protams, ir apstrīdams, vai vienmēr tā ir. Taču Darvina gadījumā tā ir, jo gan viņš, gan Rasels Volless atklāja un prezentēja dabiskās izlases principu vienlaikus.

Un iemesls, kādēļ šie divi vīri bija briti, visticamāk, ir sakritība, ne tā?

Es nezinu. Domāju, ka tā varbūt bija sakritība. Ja es būtu marksists, es, iespējams, tam atrastu izskaidrojumu. Eksistē skaidrojumi, kādēļ dabiskās izlases princips šķita sevišķi pievilcīgs britu prātam. Veids, kā Darvins izskaidro dabisko izlasi, ir daudzējādā ziņā līdzīgs tam, kā daži skaidro kapitālistu sabiedrības mutācijas. Runa nav tikai par mehānismu, ko, protams, ir vilinoši piedēvēt arī kapitālistu tirgum - cīņu vidē, kurā ir resursu trūkums un kurā spēs izdzīvot tikai tie, kuri ir vislabāk pielāgojušies. Darvinam arī ir raksturīgas idejas par specializāciju un darba dalīšanu, ko atrod Ādama Smita un citu tā dēvēto kapitālisma tēvu darbos. Tātad viena atbilde uz jautājumu, kādēļ Sugu izcelsme radās tieši Lielbritānijā, nevis citviet, ir, ka katrs, kuršaudzis angļu viktoriāņu industriāli politiskās ekonomikas kultūrā, bija tendēts lūkoties uz dabu kā uz milzīgu, sacensības pārņemtu tirgu.

Vai Darvins apsvēra savu teoriju normatīvās un ētiskās sekas?

Viņš mēģina rast izskaidrojumu tam, ko viņš dēvē par mūsu morālo sajūtu. Grāmatā Cilvēka aizstāvība viņš mēģina izstāstīt evolūcijas stāstu, kas lielā mērā balstās uz ideju par simpātijām un līdzjūtību. Šodien mēs varam jautāt, kādas ir evolucionārā redzējuma politiskās sekas. Darvins par to daudz nerunā. Reizēm viņš par viktoriāņu sabiedrību pauž bažas, ko mēs šodien uztvertu ne tikai kā nesaprotamas, bet arī kā nepatīkamas. Darvins raksta, ka cilvēks nekad normāli neļautu vairoties saviem vājākajiem mājlopiem. Taču cilvēki nepārtraukti atļauj vairoties saviem «sliktāk adaptētajiem» eksemplāriem. Un tā savā ziņā ir Darvina rakstu tumšā puse, jo atgādina par eigēniku. Varētu domāt - Darvins teiks, ka mums vajadzētu sākt kontrolēt situāciju, vārguļojošos cilvēkus izolējot vai liedzot viņiem precēties, vai nogalinot viņu bērnus. Taču viņš uzskata, ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir nedarīt neko. Viņaprāt, tas ir apbrīnojams un cēls cilvēka dabas fakts, ka mēs pret citiem izturamies ar simpātijām. Darvins nedomā, ka varētu kaut ko pasākt ar cilvēku ģints novājināšanos, tai pašā laikā nenodarot pāri cilvēka dabas cēlajiem aspektiem. Šķiet, viņš uzskata, ka ir divas iespējas - vai nu praktizēt līdzjūtību ar tās negatīvajām sekām, vai arī pilnībā atbrīvoties no tās, taču ar vēl sliktākām sekām. Jāpatur arī prātā, ka Darvins dabisko izlasi attiecināja uz plašāku fenomenu loku, nekā mēs to darām šodien. Piemēram, savulaik bija tendence domāt, ka tieksme uz noziedzību ir mantojama.

Vai, jūsuprāt, eigēnika un nacisms būtu iespējams bez Darvina?

Nacisti bija vairāk ieinteresēti ģenētiķu darbā, nevis specifiski Darvina teorijā. Tiesa, jēdziens «eigēnika» aizgūts no Frānsisa Goltona - Darvina brālēna. Un tajā parādās doma, ka dabiskos procesus var regulēt cilvēces labā. Taču jautājums, cik lielā mērā iejaukties dabā, mēģinot kontrolēt šos procesus, ir atvērts.

Cik aktuāls mūsdienās ir grupu dabiskās izlases princips?

Tas piedzīvo zināmu renesansi. Darvins šo principu ieviesa, jo saskatīja līdzcietības paradoksu. Varētu domāt, ka cilvēki, kas tērē savu enerģiju, palīdzot citiem, mirs jaunāki vai vismaz viņiem nebūs tik daudz pēcnācēju. Un tas raisa jautājumu, kādēļ altruistiskās tendences neiznīkst izlases procesā? Tāpēc viņš piedāvā dabisko izlasi skaidrot grupu līmenī. Tas atklāj, kā var rasties altruistiskas tendences sabiedrībā, akcentē, ka grupas, kurās ir daudz altruistu, funkcionēs labāk nekā grupas, kurās ir daudz egoistu. Ja pieņem, ka dabiskā izlase darbojas grupu līmenī, tad var izskaidrot lietas, ko izlase indivīda līmenī nespēj paskaidrot.

Reizi pa reizei mediju uzmanību pievērš kādu zinātnieku apgalvojumi par atšķirībām starp etniskajām grupām, piemēram, norādot uz to dažādo izglītības līmeni.

Nedomāju, ka grupu izlases princips ir saistīts ar jautājumu, vai kāda grupa ir pārāka. Drīzāk - ar ļoti specifisko aspektu, vai pārmantojamība notiek ģenētiski vai kulturāli. Vienmēr ir grūti interpretēt pētījumus, kas gēnus saista ar uzvedību. Ja, piemēram, kāda sabiedrība ir rasistiska, tad tajā būs grupas, kuras tiek diskriminētas. Un attiecīgi diskriminētajai grupai tad būs mazāki panākumi nekā citām grupām. Tādējādi būs vilinājums teikt, ka tas varbūt ir saistīts ar šai grupai raksturīgo gēnu, kaut arī tam nekāda sakara ar to nebūs. Var, piemēram, atrast korelāciju starp kādu gēnu un rezultātiem izglītībā. Bet, pat ja tā ir, tad nav skaidrības, kāda ir šī gēna reālā ietekme uz intelektu. Pieņemsim, ka šis gēns ietekmē ādas pigmentāciju, darot ādu tumšāku. Ja sabiedrība ir rasistiska, tad cilvēki ar tumšāku ādas krāsu tiešām nebūs veiksmīgi izglītībā. Un šādā gadījumā tiešām būs korelācija starp gēnu un intelektu, bet, kā mēs redzam, tā ir pilnīgi aplama, tīri virspusēja.

Kādas sekas Darvina ideja par dabisko izlasi atstāj uz ideju par cilvēka dabu?

Viens veids, kā to saprast, ir lūkoties uz implikācijām, kuras tai nav. Daži cilvēki domā, ka Darvina uzskati demonstrē, ka pamatā mēs esam egoistiski. Tas tā nav. Darvins uzskata, ka dabiskā izlase var izskaidrot altruistisku īpašību rašanos. Darvina redzējumā cilvēka psiholoģijai ir gan labās, gan sliktās puses. Domājot par cilvēka dabu, darviniskais redzējums tās veidošanā arvien lielāku lomu piešķir sabiedrībai un sociālajam mantojumam. Tas, ko mēs saucam par cilvēka psiholoģiskajām īpašībām, nav tikai gēnu dispozīcijas. Nevien gēni, bet arī kultūra ir pārmantošanas mehānisms. Apgalvojums - Darvins uzskata, ka cilvēka daba, pirmkārt, ir ģenētiska, otrkārt, mehāniska, treškārt, egoistiska, - ir stipri kļūdains. Es domāju, ka viņa ideja par dabisko izlasi ir daudz plašāka.

Slavenais ateistu polemiķis Ričards Dokinss atsaucas uz Darvinu un, šķiet, visu reducē līdz gēniem, bet tātad tas nav viss Darvins?

Manuprāt, Darvins ir daudzpusīgāks nekā Dokinss. Bet nebūtu godīgi pret Dokinsu teikt, ka vienīgais, ko viņš redz, ir gēni. Viņš runā par replikatoru, ko dēvē par mēmu*. Principā tās ir idejas, kas ceļo no smadzenēm uz smadzenēm. Tātad Dokinsa redzējumā cilvēku kultūrai ir nozīme, jo tā ražo šos mēmus jeb replikatorus, un tie var sacelties pret gēniem. Taču, ja mēs skatām Dokinsu kā sava veida tipisku darvinistu, tad, protams, dabiskā izlase viņam ir vienīgais patiesi svarīgais process evolūcijā un izlase vienmēr notiek gēnu līmenī. Savukārt Darvinam izlase visumā ir svarīgākais process, taču viņam ir daudzi, daudzi citi procesi, ko viņš uzskata par svarīgiem. Viņa laikā, protams, nebija gēnu jēdziena.

Ko jūs domājat par minēto Dokinsa mēmu jēdzienu?

«Mēms» ir ļoti abstrakts jēdziens. To var attiecināt uz individuāliem organismiem, uz organismu grupām, un tas arī var attiekties uz lietām, kas nav organiskas vienības, kā, piemēram, datorvīrusi. Ja man rodas kāda laba ideja, tad es to varu nodot tev un tu to vari pastāstīt saviem draugiem. Tās ir vienības, kas izplatās no prāta uz prātu. Mēmu teorijas pamatā ir uzskats, ka dabiskās izlases procesus var attiecināt ne tikai uz organismu grupām, bet arī uz idejām. Es šo uzskatu vērtēju skeptiski. Manuprāt, tā ir leģitīma analoģija, taču ir grūti saprast, kāds no šīs teorijas ir labums. Ikkatrs zina, ka idejas ir lipīgas. Un tāpat ikkatrs zina, ka ir faktori, kas sekmē ideju izplatību. Tātad tas nav nekas jauns. Mēmu teorija nav nepareiza, bet ko jaunu tā pasaka?

Vai dabiskajai izlasei ir alternatīvi skaidrojumi, runājot par evolūciju?

Neviens nopietni nedomā, ka dabiskās izlases princips tiks izmests, bet tas tiks papildināts, pārveidots, būs variācijas.

Pēdējos gados no amerikāņu konservatīvo kristiešu puses bieži izskanējis tā dēvētā inteliģentā dizaina arguments.

Jā, un tas ne tikai pauž, ka ir lietas, ko dabiskās izlases teorētiķi nesaprot, - protams, tādas ir -, bet arī, ka dabiskā izlase nekādi nav spējīga izskaidrot pielāgošanos. Tās, protams, ir muļķības, jo dabiskā izlase ir pilnībā spējīga izskaidrot pielāgošanos. Viņi apgalvo, ka korekts adaptācijas skaidrojums ir inteliģenta spēka iejaukšanās. Taču faktiski nav ne mazākās kripatiņas liecības, kas šo uzskatu pamatotu. Šie uzskati ir konfliktā viens ar otru, un «inteliģentais dizains» ir zaudētājs šajā konfliktā.

Taču baznīca visumā pieņem Darvina skaidrojumu, ne tā?

Jā, protams, inteliģentā dizaina kustība ir ļoti specifiska grupa. Ir ļoti daudzi nopietni baznīcas prāti, kuriem nav ne mazākās problēmas pieņemt dabiskās izlases ideju. Daži kristieši jau Darvina laikā uzskatīja, ka Darvina uzskati ne tikai ir savienojami ar kristietību, bet faktiski loģiski tos stiprina.

Vai baznīcas uzskati par radīšanas aktu ir loģiski savienojami ar Darvina uzskatiem?

Jā, tas bija Darvina uzskats. Viņš bija deists. Viņaprāt, Dievs radīja Visumu līdz ar ļoti nelielu skaitu dabas likumu, to skaitā dabisko izlasi, un pēc tam ļāva tam darboties pašam.

Tātad Darvina teorija nestiprina ateismu?

Nē, bet tas atkarīgs no tā, kādēļ jūs esat kristietis. Ja esat kristietis tāpēc, ka nespējat iedomāties kādu citu veidu, kā izskaidrot organismu pielāgošanos, kā tikai caur Dieva apzinātu dizainu, tad Darvina uzskati jums ir nepieņemami.

Vai Darvina teorija viņa laikabiedriem bija šoks?

Nē, tas ir liels pārspīlējums. Ideoloģiskas domstarpības izraisīja nevis Darvina apgalvojums, ka dabiskā izlase izskaidro pielāgošanos, bet viņa uzskats, ka ir radniecība starp cilvēku un pērtiķi. Pretenzijas bija tiem, kuri uzskatīja, ka cilvēkiem ir sevišķs statuss, ka viņiem vienīgajiem ir dvēsele.

* mēms - vienības kā idejas un simboli, kas ceļo no prāta uz prātu ar valodas, žestu, rituālu un citu imitējošu mehānismu palīdzību, sava veida «kultūras gēns»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Tims Luenss

Zinātnes filosofijas un vēstures pasniedzējs Kembridžas Universitātē, Darvina pētnieks un augsti vērtētās grāmatas Darwin (Routledge) autors.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?