Dombrovskis augstskolu vadītājiem norādīja: «Nākamo septiņu gadu laikā studentu skaits samazināsies par 40 procentiem, tāpēc mums jāizšķiras - vai nu atstāt visu pa vecam, vai būt pirmajiem pārmaiņu ieviesējiem. Sistēmai jāpalīdz izkļūt no apburtā loka, jo, kamēr nav veiktas strukturālas reformas, nozare nevar pretendēt uz būtisku finansējuma palielinājumu.»
Viens no ierosinājumiem - budžeta vietas turpmāk pārdalīt, balstoties uz darba tirgus prognozēm. Tas varētu nozīmēt, ka īstenosies jau gadiem pārspriestais scenārijs par finansējuma palielināšanu medicīnas, tehniskajām un dabas zinātnēm uz sociālo zinātņu rēķina. Otrs piedāvātais variants līdzinās bijušā nozares ministra Roberta Ķīļa (RP) reiz izteiktajam priekšlikumam, ka augstskolām jāsadala kompetences, lai valsts varētu finansēt tikai labākās studiju programmas katrā konkrētajā zinātņu blokā. V. Dombrovskis rosina pārdalīt kompetences tikai četru lielāko augstskolu - Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) - starpā. Savukārt reģionālajās augstskolās, viņaprāt, būtu jāfinansē tikai konkrētās vietas attīstībai nozīmīgi studiju virzieni. Ministra trešā iecere paredz apcirpt budžeta vietas visās programmās, kas neizceļas ar studentu pieprasījumu. Piemēram, LU šovasar daudz brīvu valsts finansētu vietu palika matemātiķu statistiķu, vācu filoloģijas un dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju skolotāju programmā, bet RTU - elektronikas un telekomunikāciju specialitātēs.
«Augstskolu vadītājiem savā starpā jāvienojas par šiem priekšlikumiem un jāpiedāvā ministrijai arī savējie. Šī mājas darba izpildei dodu gadu,» norādīja V. Dombrovskis un piebilda, ka spēkā varot palikt arī esošās aploksnes princips, taču tad nekas nemainīšoties un visas pārdales notikšot tagadējā finansējuma ietvaros.
LRP priekšsēdētājs - Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis - ministra priekšlikumus vērtē kā loģiskus un īstenojamus: «Protams, nevajadzētu strēbt karstu, jo pārmaiņām jābūt pārdomātām, taču diskusiju ceļā vienošanās tiks panākta.»
Būtiskas izmaiņas var skart arī augstskolu filiāles reģionos - V. Dombrovskis sola ar kritisku pieeju izvērtēt tajās esošo budžeta vietu lietderību: «Nav pieļaujama manipulēšana ar budžeta vietu skaita palielinājumu uz filiāļu rēķina.» Uz RTU rektora Leonīda Ribicka norādi, ka filiāles reģionos vajadzīgas, jo nodrošina to studiju programmu pieejamību, kas ir svarīgas tautsaimniecības attīstībai, ministrs atbildēja, ka katrs gadījums tikšot vērtēts atsevišķi.
Šajā mācību gadā par valsts līdzekļiem augstākās izglītības programmās studē gandrīz 27 tūkstoši cilvēku. Līdere budžeta vietu skaita ziņā jau vairākus gadus ir RTU - šogad tajā bez maksas izglītojas vairāk nekā septiņi tūkstoši studentu. Nākamā ir LU ar 5,5 tūkstošiem budžeta vietu un RSU ar trim tūkstošiem.
No reģionālajām valsts augstskolām lielākais budžeta vietu skaits ir Latvijas Lauksaimniecības universitātē - gandrīz trīs tūkstoši, teju divi tūkstoši - DU, tūkstotis - Rēzeknes Augstskolā. 25 studiju vietas valsts finansē arī vienā privātajā augstākās izglītības iestādē - Biznesa augstskolā Turība.