Divus gadus ilgušās sarunas, kurās Eiropas Komisija (EK) neveiksmīgi rosināja visas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ieviest finanšu transakciju nodokli, rezultējušās ar vienošanos, kurā tikai vienpadsmit eirozonas valstis paudušas gatavību ieviest šo nodokli uz ciešākas sadarbības principa. Latvija tām pievienosies kā divpadsmitā, taču tikai kā darba grupas dalībnieks. Finanšu sektora eksperti iespējamo jauno nodokli vērtē gana piesardzīgi, norādot, ka tas var ietekmēt konkurētspēju globālā līmenī.
EK priekšlikums par finanšu transakciju nodokli izrietēja no krīzes - tā kā finanšu darījumi netiek aplikti ar nodokļiem, EK uzskatīja, ka tā būtu laba iespēja iegūt papildu līdzekļus, pie viena ierobežojot darījumu apjomu un skaitu, kas tika uzskatīti par vienu no krīzes veicināšanas faktoriem, skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta direktors Ilmārs Šņucins. Priekšlikumam bijusi spēcīga pretestība, visasāk pret to iestājās Lielbritānija, ņemot vērā finanšu sektora īpatsvaru britu ekonomikā, norāda I. Šņucins. Arī Latvijas pozīcija sākotnēji bijusi piesardzīga, taču Saeimas ES lietu komisija nolēmusi, ka Latvijai jābūt aktīvākai un jāiesaistās lēmuma izstrādē. ES lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norāda, ka Latvijai ir svarīgi būt ciešākas sadarbības darba grupā gadījumā, ja nolemsim šādu nodokli ieviest, lai paši būtu piedalījušies tā izstrādē. Viņa norāda - nav vēl zināms, vai vēl kāda valsts vienpadsmitniekam pievienosies tādā statusā kā Latvija. Ziemeļu kaimiņi igauņi līdz ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Spāniju, Austriju, Beļģiju, Grieķiju, Portugāli, Slovākiju un Slovēniju nolēmuši par labu nodokļa ieviešanai. Lietuva pagaidām ietur pauzi, lai izvērtētu virkni jautājumu: kam šis nodoklis tiks piemērots, un kā tas ietekmēs ārvalstu banku meitas uzņēmumus?
«Finanšu transakciju nodoklis nav nekas tāds, ar ko valstij lepoties, Latvijai labāk būtu, ja mēs to ieviestu vieni no pēdējiem,» saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, norādot, ka būtu loģiski ES konkurētspēju nebojāt ar jaunu papildu nodokļu slogu, kamēr par to nav bijusi vienošanās visā pasaulē. Finansists Ģirts Rungainis norāda, ka šis nodoklis skars finanšu apriti, jo to maksās jebkurš, kurš veiks pārskaitījumus, līdz ar to tiks ietekmēta finanšu sistēmas darbības efektivitāte, taču būšot arī pozitīvie ieguvumi - iespēja samazināt spekulatīvos ieņēmumus un bezatbildīga kapitāla iespējas veikt īstermiņa investīcijas. Arī Ģ. Rungainis uzskata, ka Latvijai rūpīgi jāapsver šī nodokļa ieviešana: «Ja par šo nodokli vienosies tikai dažas Eiropas valstis un pārējā pasaule nepiedalīsies, mēs būsim neizdevīgā stāvoklī, un rodas jautājums, vai esam gatavi maksāt par savu augsto morālo stāju.» Z. Kalniņa-Lukaševiča norāda - pastāv bažas, ka, ieviešot nodokli, finanšu apkalpošana ES valstīs varētu kļūt dārgāka, kas atbaidītu nerezidentus, no otras puses - Latvijas finanšu sektorā nerezidentu noguldījumi jau tagad ir pārāk lielā apjomā un rada draudus finanšu stabilitātei.
Atšķirībā no EK priekšlikuma, kas paredzēja finanšu nodokļa iemaksas ES budžetā, šobrīd tiek plānots, ka tas nonāks nacionālajos budžetos, kas saskan arī ar līdz šim pausto Latvijas pozīciju. EK 2011. gada septembra piedāvājumā bija iecerēts, ka ar 0,1% lielu nodokli tiktu aplikti visu akciju un paju pārdošanas darījumi, savukārt pārējās finanšu transakcijas tiktu apliktas ar 0,01% lielu nodokli, kā rezultātā ES valstu kopējie ieņēmumi būtu ap 57 miljardiem eiro ik gadu. Šobrīd, ņemot vērā ciešākas sadarbības grupas apņemšanos strādāt pie finanšu transakcijas nodokļa izstrādes, EK izstrādā jaunus noteikumus nodokļa ieviešanai, līdz ar to pagaidām ir pāragri prognozēt, kādu veidolu diskusiju gala rezultātā šis nodoklis ieņems.