Galerijas vadītāja noorganizējusi saldu vasaras bombongu tiem, kuri, spītējot neprognozējami vasarīgam klimatam un atvaļinājumu sezonas devīzei «prom no metropolēm!», nolēmuši apmeklēt kvalitatīvas izstādes. Garāžā ieperinājies viens no pērnā gada pasaules vizuālo un stila performanču hitiem, kas pirmizrādi piedzīvoja Losandželosas Laikmetīgās mākslas muzeja 30 gadu jubilejā, kad prominentajiem viesiem dulnais itālis Frančesko Vecoli noorganizēja «koncertu» ar Lēdiju Gāgu pie Hērsta apgleznotajām klavierēm un Lielā/Boļšoi teātra baleta solistiem modeļu lomās - Miučas Pradas tērpos uz skatuves (žurnālā SestDiena par šo grezno ekscentriādi rakstīja mans kolēģis Jegors Jerohomovičs - sk. 2009. gada 19. decembra numuru).
Drusku jāpaskaidro, kādēļ gan Frančesko Vecoli ir tik nozīmīga persona mūsdienu mākslas scēnā. Ar izcilību absolvējis Londonas Svētā Mārtina koledžu (tajos laikos - astoņdesmitajos - šajā skolā mācījās Džons Galjāno, Aleksandrs Makvīns, Pollija Džīna Hārvija; Londonas klubu un nakts dzīvē toni noteica Vivjena Vestvuda, Pet Shop Boys, Dereks Džārmens & co), kurš bezgalīgās modes nišā izvēlējās ļoti šauru specializāciju - izšūšanu, sasniegdams tādu virtuozitāti, ka pat mežģīņošanas dzimtenē Francijā Frančesko ieguva slaveno Zelta uzpirksteni - amata augstāko novērtējumu pasaulē. Sekoja dalība Venēcijas biennālē - tā bija akcija, kurā 60.-70. gadu supermodele Veruška visu dienu Itālijas paviljonā sēdēja uz balta beņķīša, aizlienēta no Lukīno Viskonti filmas Ludvigs rekvizītiem, un «brodierēja» savu pašportretu no 1969. gada žurnāla Stern vāka. Tā bija fascinējoša aina - pats redzēju!
F. Vecoli stila smalkums ir tieši šīs neiespējamās kombinācijas - savam diplomdarbam viņš ar zīda diegiem izšuva Marka Rotko gleznas! Par savu virtuozo «izšuvumu» nēsātājiem un videodarbu modeļiem viņš prot pierunāt Gvinetu Paltrovu, Helēnu Mirenu, Natāliju Portmenu, Keitu Blānšetu, Šāronu Stounu un Milu Jovoviču, kā arī Beničo del Toro ar Bredu Pitu. Frančesko ir mediju zvaigzne - savas vorholiskās 15 minūtes slavas viņš pārvērtis atrakcijā, kas ilgst jau 15 gadu.
Maskavā redzamā instalācija ir atsauce uz XX gs. sākuma sensācijas - Les Ballets Russes jeb Krievu baleta sezonu mecenāta Sergeja Djagiļeva projektu Balle, kurā kā teātra mākslinieks piedalījās viens no XX gs. sirreālisma ģēnijiem - gleznotājs Džordžo de Kiriko. 2009. gadā Miuča Prada veidoja kostīmus pēc Kiriko motīviem, Vecoli sarīkoja/režisēja Balli un drusciņ arī… izšuva. Lielā teātra baleta dejotāji tagad izstādē valkā šos tērpus un jūtas kā sapnī.