Gadījums ar fona mūziku

Ir brīvdienas, un esmu pie mammas Kuldīgā, burvīgs rīts, skrienu gar Ventmalu - vienā pusē pļava un koki, otrā - upe. Parasti man patīk klausīties, kā burbuļo ūdens un čivina putni, bet šorīt remontstrādnieki kaut ko aktīvi urbj pie tilta, un tas aizskan pa visu apkārtni, tāpēc telefona austiņās klausos mūziku. Tiklīdz sākas draudzenes raudamdziesmas piedziedājums, man aizķeras kāja aiz kāda viltīga tīteņa, kurš stiepjas pāri taciņai, un visā garumā noliekos zemē, turklāt grāvītī, kurš viltīgi nomaskējies zaļos augos. Gar acīm rasa zālē nozib Tiffany's briljantu cienīgā krāšņumā (te varētu skanēt Lanas del Rejas Young and beautiful no pagājušās sezonas kino hita Lielais Getsbijs: «I've seen the world, Done it all, Had my cake now, Diamonds, brilliant And Bel Air now. Hot summer nights, mid July When you and I were forever wild The crazy days, city lights The way you'd play with me like a child»...), un ja mani kāds tagad redzētu! Kreisā kāja sāp, drēbes ar dubļiem, botas piesmeltas... Izrāpjos no slīkšņas, apsēžos turpat zālītē un raudu skaļā balsī kā bērns. Raudu minūtes piecas, minūtes desmit, minūtes... Saule karsē kā traka. Nāks vēl kāds paziņa pa makšķernieku taciņu, kas sadalās divos virzienos - viens aizvijas niedrēs, otrs ved kalnā, kur kādās mājās nikni rej suns, un izcelsies baumas - kas gan noticis, ka tā Melbergu meita jau rīta agrumā ap astoņiem bļaudama vārtās pa upes krūmājiem?! Pakustinu kāju - nē, tomēr nav lauzta, telefons nav noslīcināts, seja, paldies Dievam, arī nav saskrāpēta. Jāiet mājās, gan jau viss būs labi!