Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo Latvenergo starta tarifu, kas ir 8,18 santīmi par kilovatstundu, cenas pieaugums varētu būt līdz 43%, bet, salīdzinot ar Latvenergo pamata tarifu, kas patlaban ir 10,65 santīmi, iespējamais kāpums varētu būt 6-10%, ļauj secināt tirgotāju prognozes. Tiesa, ne visi Dienas aptaujātie elektroenerģijas tirgotāji bija gatavi izteikt prognozes, bet viens tirgotājs - SIA Baltic Energy Pool - atzina, ka tirdzniecību ar elektroenerģiju jau pārtraucis.
Apstākļi nav mainījušies
A/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss sarunā ar Dienu norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā elektroenerģijas tirgū nav bijuši vērojami notikumi, kas liktu pārskatīt iepriekš paustās prognozes par cenu izmaiņām pēc nākamā gada pavasarī gaidāmās tirgus pilnīgas atvēršanas mājsaimniecībām. «Ja valdība un EM īstenos šobrīd plānotos pasākumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) kāpuma ierobežošanai, kā arī veiks iecerētos sociālos pasākumus, cena pēc tirgus atvēršanas būs aptuveni tāda, kā iepriekš pieļauts,» uzskata U. Bariss, kurš jau prognozējis cenas pieaugumu par 5-6% attiecībā pret pamata tarifu.
Līdzīgu kāpumu prognozē arī Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. «Pieņemot, ka tiek īstenots EM plāns ierobežot OIK, saglabājot to esošajā līmenī arī pēc 2014. gada 1. aprīļa, kopējās izmaksas par elektroenerģiju salīdzinājumā ar starta tarifu pieaugtu par aptuveni 40%, savukārt, pret pamata tarifu - par aptuveni 8%,» norāda J. Bethers un piebilst, ja pieņem, ka vidēji Latvijas mājsaimniecība patērē ap 200 kilovatstundām mēnesī, šādam elektroenerģijas patēriņam kopējie izdevumi gada griezumā pieaugtu par 25%.
Arī EM vairākkārt prognozējusi, ka elektrības cena pēc tirgus atvēršanas varētu palielināties līdz 11,3 santīmiem par vienu kilovatstundu. EM valsts sekretārs Juris Pūce iepriekš uzsvēris - ja valsts īstenos iecerētos pasākumus elektroenerģijas ražošanas subsīdiju ierobežošanai, elektrības cena, salīdzinot ar esošo pamata tarifu, palielināsies par 0,65 santīmiem, savukārt, ja šie pasākumi netiks veikti, elektroenerģijas cena palielinātos par 1,18 santīmiem vienai kilovatstundai.
Diena jau vēstīja - lai ierobežotu elektroenerģijas cenu kāpumu, EM ierosinājusi ieviest jaunu nodokli enerģijas subsīdijām un izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, ar kuru paredzēts kompensēt OIK pieaugumu patērētājiem. EM elektroenerģijas ražošanas subsīdiju nodokļa piedāvājums paredz elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes noteikt augstāku likmi (15%), bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem - zemāku (10%). Savukārt siltuma ražotājiem, kas siltumu nodod centralizētajā apkures sistēmā, likme būtu 5%. OIK likmi par vienu kilovatstundu šo soļu iespaidā paredzēts saglabāt nemainīgu - 1,89 santīmu līmenī.
Slēgts tirgus nepalīdzēs
Arī elektroenerģijas tirgus jaunpienācēja SIA Baltcom TV valdes loceklis Gints Kiršteins piekrīt citu tirgotāju un EM prognozēm par to, ka vienas kilovatstundas cena pēc pilnīgas elektroenerģijas tirgus liberalizācijas mājsaimniecībām varētu svārstīties aptuveni 11,3-11,7 santīmu robežās. G. Kiršteins gan aicina pievērst uzmanību tam, ka cenu kāpuma iespēju nevar izslēgt arī gadījumā, ja tirgus netiks liberalizēts, jo tad «varētu tikt paaugstināts Latvenergo subsidētais tarifs».
Savukārt otra Latvijas elektroenerģijas tirgus jaunpienācēja, Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA Energijos Tiekimas, valdes loceklis Aļģirds Jozaponis neuzņemas prognozēt cenu kāpuma apjomu elektrības cenām mājsaimniecībām. Tomēr A. Jozaponis uzsver, ka viņam «nav gandrīz nekādu šaubu, ka cenas palielināsies un cenu kāpums būs straujš». Lielā mērā to, ka var gaidīt cenu kāpumu, «pierāda arī Igaunijas tirgus atvēršanas pieredze, un jautājums ir vienīgi par to, cik liels būs cenu kāpums,» ir pārliecināts A. Jozaponis.
Arī SIA Baltic Energy Pool valdes loceklis Armīns Kronbergs neuzņemas prognozēt precīzas cenu izmaiņas, bet uzskata, ka, ņemot vērā augsto cenu elektroenerģijas biržā, nav nekāda pamata cerēt, ka tirgus cenas Latvijā varētu samazināties un, visticamāk, cenas augs. A. Kronbergs arī neslēpa, ka SIA Baltic Energy Pool elektroenerģijas tirdzniecības aktivitātes apturējusi. «Šāds lēmums galvenokārt saistīts ar faktu, ka šobrīd, pēc Latvijas pievienošanas Nord Pool Spot un Latvijas cenu zonas izveides, biržas cenas Latvijas zonā pārsniedz esošās elektroenerģijas cenas Latvijā, bet Baltic Energy Pool elektroenerģiju iegādājās biržā. Tāpēc šobrīd šāda veida tirdzniecība tieši Latvijas tirgū kļuvusi nerentabla,» skaidro A. Kronbergs. Baltic Energy Pool valdes loceklis arī pieļauj, ka situācija elektroenerģijas tirgū varētu būtiski mainīties tikai pēc tam, kad tiks izveidoti jauni starpsavienojumi starp Baltiju un Ziemeļvalstīm, tomēr uzsver, ka šīm pārmaiņām nepieciešams ilgāks laiks.
Izvēles iespēja
Vairums elektroenerģijas tirgotāju ir pārliecināti, ka, neskatoties uz sagaidāmo cenas kāpumu, patērētāji no tirgus atvēršanas būs ieguvēji, jo, pat ja tirgus netiktu atvērts, regulētie tarifi būtu jāpalielina. Savukārt liberalizētajā tirgū patērētājiem būs iespēja izvēlēties starp dažādiem tirgotājiem un atšķirīgiem piedāvājumiem, norāda gan Energijos Tiekimas, gan Baltcom TV pārstāvji.
«Jāņem vērā, ka brīvas konkurences apstākļos tirgus spēlētāji būs spiesti strādāt daudz elastīgāk un efektīvāk, kā arī meklēt pilnīgi jaunas pieejas. Tas nozīmē, ka veidosies jauni, iepriekš tirgū neredzēti piedāvājumi,» norāda G. Kiršteins. Kā piemēru šādiem piedāvājumiem viņš min iespēju elektroenerģiju iegādāties pēc mainīgās vai fiksētās likmes, pirkt elektroenerģiju par fiksētu cenu noteiktam periodam nākotnē, kā to šobrīd jau sācis piedāvāt Baltcom, un arī iegādāties elektroenerģiju komplektā ar citiem produktiem, piemēram, kabeļtelevīziju vai internetu. Savukārt valsts sociālajam atbalstam maznodrošinātajiem iedzīvotājiem būtu jāveido precīzi adresēti atbalsta instrumenti, piemēram, pabalstu veidā, ir pārliecināts G. Kiršteins.