Priekšvēlēšanu aptaujas ļauj prognozēt, ka NF pirmo reizi saņems vēlētāju mandātu vadīt kādu no reģioniem. Galēji labējo gaidāmie panākumi nopietni satraukuši Francijā valdošo Sociālistu partiju, kas aicinājusi frančus neuzkāpt uz NF izliktajiem «grābekļiem». Vairāki preses izdevumi izvērsuši kampaņu pret M. Lepenu un viņas vadīto partiju.
Uzbrukumi palīdzēja
Vēlēšanās, kuru pirmā kārta notiks svētdien, tiks izraudzīti 18 reģionu padomju locekļi un prezidenti. Aptaujas liecina, ka NF šonedēļ varētu iegūt aptuveni 28% vēlētāju balsu, tikpat lielu atbalstu varētu saņemt bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī vadītā konservatīvā Republikāņu partija, kas startē kopā ar divām mazākām centriski labējām partijām. Francijas prezidenta Fransuā Olanda sociālistiem tiek prognozēti 22% balsu, vēsta izdevums Le Journal du Dimanche.
Saskaņā ar aptaujām NF, visticamāk, triumfēs Norā-Padekalē-Pikardijā, kur kandidē partijas līdere M. Lepena, kā arī Provansā-Alpos-Azūras krastā, kur kandidē viņas māsasmeita Mariona Marešāla-Lepena. Galēji labējai partijai ir labas izredzes uzvarēt arī Normandijā, Burgundijā-Franškontē un Overņā-Ronā-Alpos.
Analītiķi uzskata, ka NF gaidāmie vēlēšanu panākumi būs saistīti ar M. Lepenas gadiem atkārtoto mantru, ka Francijas drošību apdraud migranti un patvēruma meklētāji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, jo viņi esot potenciālie teroristi. NF politisko kapitālu audzējuši arī Parīzes uzbrukumi.
«Uzbrukumi deva pamatu Marinas Lepenas apgalvojumiem par saistību starp islāmu un terorismu,» politikas pētniece Noanna Maijere no Francijas Nacionālā zinātnes pētījumu centra sacīja The Washington Times. «Bailes ir ļoti palīdzējušas audzēt NF reitingus.» Izdevuma L'Express redaktors Kristofs Barbjē lēš, ka pēc 13. novembra uzbrukumiem NF popularitāte pieauga vismaz par 10%.
Valsts ziemeļu reģionā Norā-Padekalē-Pikardijā, kur kandidē M. Lepena, atrodas Kalē pilsēta, kas šovasar regulāri nonāca Eiropas mediju virsrakstos, jo tur ik dienu simtiem migrantu mēģināja nelikumīgi iekļūt Lamanša tunelī, lai nokļūtu Lielbritānijā. Savukārt Provansa-Alpi-Azūras krasts, kur startē viņas māsasmeita M. Marešāla-Lepena, ir nozīmīgs tranzītpunkts migrantiem un patvēruma meklētājiem, kuri ierodas Francijā no Itālijas.
M. Lepena vēlētājus piesaistījusi arī ar klaji populistiskiem solījumiem, piemēram, samazināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 65 līdz 60 gadiem, palielināt minimālo algu un izstāties no eirozonas.
Apsūdz nepotismā
Francijas premjerministrs Manuels Valss šonedēļ brīdināja vēlētājus neuzķerties uz NF «viltībām», kas esot drauds Francijas sabiedrībai un ekonomikai. «Sargieties no tiem, kas apgalvo, ka, viņiem esot pie varas, terora akti nebūtu notikuši,» M. Valss sacīja radio Europe 1. «NF nemīl Franciju un maldina frančus, arī par terorismu.» Viņš norādīja, ka NF partija esot balsojusi pret nupat pieņemto likumu, kas piešķir plašākas pilnvaras izlūkdienestiem.
Reģionālie laikraksti - La Voix du Nord un Nord ￃﾉclair -, kas ir populārākie preses izdevumi Norā-Padekalē-Pikardijā, uzbrukuši M. Lepenai un NF, apšaubot viņu spējas vadīt valsts pēc iedzīvotāju skaita otru lielāko reģionu, kura ekonomika piedzīvo grūtus laikus. La Voix du Nord publikācijā ar virsrakstu Marina Lepena un NF nav tie, par ko izliekas apsūdzēja «nepotismā» Lepenu ģimeni, kas NF vadot kā savu privāto uzņēmumu.
M. Lepena mediju uzbrukumus nodēvējusi par «skandaloziem». Viņa uzskata, ka publikācijas nav nekas vairāk kā «traktāti», lai atbalstītu Sociālistu partiju, kas ilgus gadus valdījusi Norā-Padekalē-Pikardijā un savulaik abiem laikrakstiem esot piešķīrusi dāsnas subsīdijas.
NF popularitāte satrauc arī Francijas ierindas iedzīvotājus. «Domāju, ka Lepena diemžēl saņems vairāk balsu, nekā prognozēts,» presei saka skolotāja Sāra Plesī. «Mēs dzīvojam tik rasistiskā, neizglītotā un ksenofobiskā valstī, ka šādi notikumi [teroristu uzbrukumi] var dot labumu NF. Lepenai tika pasniegta munīcija uz paplātes.»