Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki cer, ka Krievijas valdība viņiem palīdzēs, jo Latvijas varas iestāžu spējai uzlabot ekonomisko situāciju viņi netic. Mūsu valstī dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits jau pārsniedz 30 tūkstošus, bet kopš šā gada sākuma tas pieaudzis par 390. Lai arī nekas neliecinot par masveida Krievijas pilsonības pieņemšanas procesu, situācija jāvēro rūpīgi, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks: «Atcerēsimies, ka Gruzijas kara laikā viens no galvenajiem argumentiem bija Krievijas pilsoņu interešu aizstāvība.»
Jūtas aizskarti
«Varu, bet negribu,» savas iespējas naturalizācijas kārtībā iegūt Latvijas pilsonību vērtē Lidija, kura Latvijā dzīvo 43 gadus. Viņa ir viena no tiem iedzīvotājiem, kurus aizskarot apzīmējums «okupants» un Saeimas deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) izteikumi. Taču, kādi ieguvumi būs, pieņemot Krievijas pilsonību, sieviete vēl nav domājusi. Latviju atstāt viņa neplāno. Savukārt bijusī apkopēja, šobrīd bezdarbniece Tatjana rindā pēc pilsonības stāv, lai dotos pie slimās mātes uz Altaja novadu un tur dzīvotu vismaz pusgadu: «Strādāt tur neesmu plānojusi, taču neizslēdzu iespēju pārcelties tur dzīvot. Ja būtu darbs šeit, noteikti paliktu, bet perspektīvu nav nekādu.»
Ar citām rindā stāvētājām aktīvi sarunājas Larisa, kurai sarkanā Krievijas pase ir jau kopš 2005.gada. Lietuvā dzimušajai sievietei Latvijas pilsonība automātiski nepienākas, un, kaut arī viņa latviski runā bez problēmām, izvēle kritusi par labu Krievijas pilsonībai. Pēc vīra nāves sākušās problēmas ar īpašumu Saulkrastos, likti šķēršļi tā privatizācijai, un beigās īpašums zaudēts. «Tie bija negodīgi cilvēki, kas valsti izmantoja saviem mērķiem, bet neviena iestāde nenāca palīgā. Bija ļoti liels rūgtums, un tad nolēmu pieteikties Krievijas pilsonībai. Sākumā bija dīvaini, bet tagad varu braukt uz Krieviju bez vīzas, izmantot sanatorijas Jantarnij bereg rehabilitācijas pakalpojumus tepat Jūrmalā. Bet es ļoti mīlu Latviju,» uzsvēra Larisa.
Nav masveidīgi
«Pieprasījums pēc Krievijas pilsonības Latvijā vienmēr bijis mazāks nekā Igaunijā, kur nepilsoņi nevarēja saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tāpēc 90.gados ļoti daudzi izvēlējās Krievijas pilsonību,» saka N.Muižnieks. «Tradicionāli pilsonības iegūšana ir pēdējais solis pirms Latvijas pamešanas, un arī aptauju rezultāti liek šaubīties, vai ir ļoti daudz tādu, kas iegūst Krievijas pilsonību un paliek dzīvot Latvijā. Iespējams, zināmu lomu spēlē Krievijas varas pievilcības pieaugums.»
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šā gada 1.jūlijā Latvijā bija reģistrēti 30 718 Krievijas pilsoņi. Kaimiņvalsts pilsoņu skaits Latvijas iedzīvotāju vidū pakāpeniski palielinās - kopš šā gada sākuma tas pieaudzis par 390, bet 2008.gada laikā - par 1146. Naturalizācijas pārvaldes dati rāda, ka no 1999.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.oktobrim saņemti 2795 iesniegumi par atteikšanos no Latvijas pilsonības un 3258 personas ir atzītas par Latvijas pilsonību zaudējušām, arī 813 nepilngadīgo bērnu. Pērn no Latvijas pilsonības atteikušies 275 cilvēki.