Pastāv tēze, ka viss it kā jaunais jau reiz ir bijis, attiecīgi, ja saskaramies ar kādu problēmu, ir noderīgi noskaidrot, kā ar to tikuši galā citos laikos un citās valstīs.
Šīs nedēļas The Economist lasāms plašs materiāls par paralēlēm starp šodienas ekonomisko krīzi pasaulē un Lielo depresiju pagājušajā gadsimtā. Un patiesi - ASV spēja faktiski divu gadu laikā (1936.-1938.) samazināt budžeta deficīta apmēru par summu, kas bija līdzvērtīga valsts IKP 5,5%. Un, ziniet, debesis pār zemi nenogāzās, lielajā karā dažus gadus vēlāk uzvarēja, par pasaules lielvaru kļuva. Līdz ar to rodas jautājums, par ko šodien tik briesmīgi vaid grieķi, kuriem līdzvērtīgs «vingrinājums» jāveic ilgākā periodā un ar lielāku citu valstu palīdzību. Tiktāl pedagoģiskais stāsts par analoģijām un iespēju pasmelties pieredzi citu piedzīvotajā it kā ir pamatots.
Tomēr lasām tālāk par Lielās depresijas skarto valstu soļiem ekonomikas stimulēšanā. Budžetu deficītu krasa mazināšana atdzīvinājusi privātā sektora kreditēšanu. Teorētiskā cēloņsakarību ķēde saprotama: ja valstij nepieciešams mazāk aizņemties budžeta finansēšanai, finanšu sektors ir ieinteresēts resursus izvietot uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanā, kas rada ekonomisko aktivitāti utt. Nu jā, tikai Latvijas gadījumā šī ķēde kaut kur pārtrūkst - valdība deficītu mazina, savukārt privātā kreditēšana kupli nezaļo. Šeit nav īstā vieta Latvijas situācijas iemeslu iztirzāšanai, tomēr jāsecina, ka diemžēl ekonomisko nepatikšanu salikums vairumā gadījumu ir īpatnējs, tādēļ risinājumi jāmeklē pašiem. Tādēļ pat pārliecinātiem eirofīliem rada bažas lielo ES dalībvalstu iecere problēmas risināt ar lielāku lēmumu centralizāciju un vienveidību saturā. It kā skaidrs, ka lielāka disciplīna un nepieciešama, bet...
Līdzīgi ar receptēm citās sfērās. Gadījās papētīt pašmāju internacionālistu un liberāļu tik iecienīto Šveices piemēru valsts valodu politikā. Domājat, ka Šveices pilsoņi atbilstīgi brīvi komunicē vācu, franču un itāļu valodā? 2000. gadā veiktā aptauja liecina: 65,4% vācu valodā runājošo šveiciešu franču un itāļu mēli nemāk, tikpat atturīgi pret līdzpilsoņu valodu apguvi ir 43,4% šveiciešu, kuri runā franču valodā. Ar likumu noteikta valodu līdztiesība vēl nenozīmē kopienu patiesu interesi vienai par otru.