Slavenā Rekviēma emocionāli vērienīgā interpretācija Elizejas lauku teātrī 18. maijā bija viens no lielākajiem un spilgtākajiem notikumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kultūras programmā, tas ar uzviju piepildīja mērķi starptautiski apliecināt mūsu valsts kultūras vērtības.
Neraugoties uz milzīgo piedāvājuma konkurenci Parīzes mūzikas afišās, Elizejas lauku teātra zāle, kurā ir 1600 skatītāju vietu, bija publikas pilna, un, Rekviēmam izskanot, klausītāji atbildēja ar kaismīgām, skaļām ovācijām. Tās ilga teju desmit minūšu, raidot «bravo!» saucienus gan Parīzē jau pazīstamajam latviešu diriģentam, gan solistiem - it īpaši poļu izcelsmes soprānam Agai Mikolajai un Krievijas mecosoprānam Oļesjai Petrovai, kuru sniegums bija visa vakara emocionālais centrs. Sirsnīgi sumināja arī itāļu tenoru Džordžo Berrudži, basu Rikardo Dzanellato, LNSO un kori Latvija. Mūzikas mīļotāji Parīzē ir pieraduši baudīt visizcilāko mūziķu un orķestru sniegumu, taču vairāki no viņiem atzina, ka 18. maijā piedzīvojuši vienu no vissaviļņojošākajiem koncertiem. Daudziem acīs bija asaras.
Visintensīvākās ovācijas
«Man šeit ir abonements, es regulāri nāku uz Elizejas lauku teātri jau 40 gadu un esmu te klausījusies izcilas pasaules slavenības, taču šoreiz mūzika mani uzrunāja īpaši. Arī publika reaģēja ar visilgākajām un intensīvākajām ovācijām, kādas vien vispār šeit esmu pieredzējusi. Jūtams, ka visi ir pārdzīvojuma varā,» iespaidos dalījās mediķe un mākslas zinātniece Suzanna Puršjē-Plasero. Izrādās, Latvijas kultūra viņu vispirms uzrunājusi caur vizuālo mākslu, viņa pat aizstāvējusi doktora disertāciju, pierādot vizuālo mākslu lomu mūsu valsts tapšanā periodā no 1905. līdz 1940. gadam. Izdota arī grāmata, kura nu pārtulkota arī angļu valodā izplatīšanai Nīderlandē un ASV.
«Andri es labi pazīstu, jo viņš trīs gadus bija mūsu orķestra asistentdiriģents. Esmu ļoti gandarīts par tik lielisku, iespaidīgu Verdi Rekviēma lasījumu. Poga ir lielisks diriģents. Ļoti labs ir arī orķestris (LNSO), koris ir izcils! Koncertam bija lieli panākumi,» to sakot, Orchestre de Paris mākslinieciskais direktors Didjē de Kotiņī īpaši uzsvēra, ka publikas reakcija bija šejienes tradīcijām neikdienišķi kaismīga.
«Es ļoti mīlu Verdi operas un atradu šajā koncertā to spēku un vērienu, kāds ir Verdi operās. Poga ir izcils diriģents - vienkāršs, bet daudzpusīgi talantīgs,» uzskata Ziemeļfrancijas kūrortpilsētas Letukē vasaras festivālu Les Pianos Folies izveidotājs un direktors Ivans Ofruā. Šarmantais kungs pats personiski uz ielas pie teātra ieejas dalīja vieskoncerta publikai festivāla bukletus, stāstīdams, ka orķestri un diriģentu, kuru viņi klausīsies Parīzē, pēc Sarfati aģentūras ieteikuma uzaicinājis šovasar savā festivālā. Viņš arī piebilda, ka tieši LNSO būs pirmais simfoniskais orķestris festivāla septiņu gadu vēsturē.
Andris Poga ir mūsu pērle!
Par Verdi Rekviēma lasījuma operisko, emocionālo vērienu priecājās arī Praskova Praskovā, mūzikas korespondente, kura laikrakstā Le Monde Andra Pogas karjerai seko kopš viņa spožās uzvaras Jevgeņija Svetlanova starptautiskajā diriģentu konkursā Monpeljē 2010. gadā. Tieši tur viņu arī ievēroja Sarfati aģentūra, kuras mākslinieku menedžmenta vadītāja M. Bauere ir šī konkursa iedibinātāja un rīkotāja. «Kopš 2007. gada ir notikuši jau trīs konkursi [trešais - pērn Parīzē], bet pirmo vietu līdz šim izcīnījis vienīgi Andris Poga. Bija daudz talantīgu, labu diriģentu, taču Andrim vienīgajam piemīt tas īpašību kopums, kādu meklēja konkursa žūrija. Jums ir ļoti paveicies, ka jums ir viens no vistalantīgākajiem mūsu laika diriģentiem,» stāstīja M. Bauere. Kopš spožās uzvaras A. Poga attīstījies pārsteidzoši strauji un dziļi. «Viņa saknes gluži kā ozolam jau iesakņojušās dziļi zemē, un tāpēc koks zaļo. Uzreiz pēc konkursa viņu uzaicināja kļūt par asistējošo diriģentu Orchestre de Paris un Bostonas simfoniskajā orķestrī. Nekad neaizmirsīšu, kā šī orķestra mākslinieciskais direktors Entonijs Fogs, kurš pēc tam uzaicināja Andri Nelsonu par galveno diriģentu, žūrijā, vērtējot vēl tikai sacensības otro kārtu, pagriezās pret mani un teica: šī ir jūsu pērle! Un tiešām - Andris ir pērle. Viņš saviļņo dvēseli, jo aiz talanta un diriģenta meistarības stāv cilvēks ar dziļu, tīru dzīves filozofiju.» Ar neslēptu gandarījumu M. Bauere stāsta, ka vienmēr, kad A. Pogam nācies aizstāt kādu no slavenajiem lielmeistariem, cilvēkus pārsteigusi viņa muzicēšanas kvalitāte un viņi vairs nenožēloja, ka pie pults nestāv iepriekš solītais maestro. Tagad viņš diriģē jau ievērojamākos orķestrus pasaulē. «Poga ir ļoti romantisks un dziļš mūziķis, kurš Verdi Rekviēmā spēj paust dziļi filozofisku domu,» piebilda M. Bauere.
Leģendārā impresārija Albēra Sarfati meita Vonija Sarfati, kura kopā ar māsu Katiju Sarfati uzreiz pēc tēva pēkšņās nāves 1992. gadā pārņēma viņa izveidotās aģentūras darbu, atklāja, ka aģentūrai ir jau ilga sadarbības vēsture ar latviešu mūziķiem. Pats pirmais bijis diriģents Mariss Jansons. Aģentūra organizē arī vijolnieka Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica koncertus Parīzē, pavisam nesen bijusi izcila uzstāšanās. Ziemas koncertu atklās Andris Nelsons ar Bostonas simfonisko orķestri. «Latviešu mūziķi tulko mūziku ļoti īpašā veidā. Skaņdarbu lasījums nāk no pašiem dvēseles dziļumiem, mūzikas emocijas ir ļoti patiesas un uzrunā ļoti dziļi un tieši. Es nezinu, kur slēpjas iemesli, taču rezultāts ir ļoti spilgti, spēcīgi mākslinieki, kuri uzrunā klausītāja sirdi. Jūsu mūziķi ir fokusēti nevis uz dižošanos, bet iedziļināšanos mūzikas būtībā. Viņi strādā smagi un ar lielu pašatdevi. Tās ir vērtības, kuras mūsdienu pasaulē diemžēl tiek zaudētas, jo daudzus jaunos māksliniekus vairāk par iedziļināšanos mūzikā interesē popularitāte, prestižs un nauda,» norādīja V. Sarfati. «Mēs esam privāta kompānija, un šī ir mūsu izvēle. Tā izriet no mūsu vērtību filozofijas. Cilvēki Parīzē tagad ir atklājuši Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un kori Latvija. Šis ir ļoti liels, dārgs un sarežģīts projekts, ko spējām īstenot kopā ar Latvijas prezidentūras biroju ES Padomē. Nav viegli, bet tas ir tā vērts. Kā gan citādi cilvēki uzzinātu par jūsu izcilajiem mūziķiem? Latvijas kultūra ir ļoti spēcīga, un to vajag parādīt. Mums visiem kopā par to ir jācīnās,» teica V. Sarfati, apliecinot, ka iesākto sadarbību turpinās.
Raksta autore koncertu Parīzē apmeklēja ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta atbalstu.