Lietuvas iecere attīstīt savu sašķidrinātās gāzes termināli (SGT) Klaipēdas ostā var nopietni apdraudēt Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu visu triju Baltijas valstu iecerei būvēt reģionālo SGT, lai mazinātu atkarību no pašreizējā monopolista - Krievijas Gazprom - gāzes importa. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieilgušais strīds par termināļa atrašanās vietu licis lietuviešu politiķiem lemt par sava SGT projekta attīstīšanu, jo tieši Lietuva pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas ir visvairāk atkarīga no gāzes importa un maksā par to augstāko cenu.
Pašlaik īsti vēl nav skaidrs, cik patiešām šādi nodomi ir nopietni un cik šādu nodomu publiskošana ir tāds kā politisks žests, tostarp spiediena izdarīšana uz Latvijas un Igaunijas valdību, lai stimulētu ātrāku vienošanās panākšanu par kopēja projekta realizāciju. Ir diezgan acīmredzams, ka atsevišķa, tikai lietuviešu realizēta, projekta ekonomiskais pamatojums un izdevīgums ir diezgan apšaubāms. Taču tāpat ir acīmredzams, ka kopēja projekta kavēšanās tikai audzē Gazprom muskuļus mūsu reģionā, un šajā jautājumā neviens cits kā mēs paši sev nevaram palīdzēt. Ko līdz gausties par vienotas Eiropas Savienības politikas trūkumu attiecībā uz Krieviju, sevišķi enerģētiskās drošības jautājumos, ja mums pat neizdodas vienota Baltijas programma.