Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls Rīgas Doms notiek ik vasaru kopš 1988. gada. Tradicionāls pēc formas, bet tajā pašā laikā saturiski ļoti mainīgs. Katru gadu tam ir cita devīze, bet joprojām nemainīgi goda vietā ir gan pašas ērģeles un ērģelnieki, gan saskanīgs, harmonisks ērģeļu apvienojums ar citiem instrumentiem un cilvēka balsi.
Šīgada festivāla devīze - Eiropas elpa Rīgas Domā, un programma veidota kā draudzīgs žests, aizvadot Latvijas prezidentūras pusgadu ES Padomē. Jūlijā Rīgas Domā 14 ērģeļmūzikas koncertos būs iespēja dzirdēt visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu mūziku, kas komponēta vai aranžēta tieši ērģelēm. Rīgas Doma koncertdzīves administratore Silvija Zaķe uzskaita ne tikai latviešu ērģelniekus, kuri muzicēs, bet arī viesus no Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Austrijas. «Katrā koncertā būs iespēja iepazīt divu ES dalībvalstu mūziku, ko lielākoties atskaņos atšķirīgi ērģelnieki, taču būs arī solo vakari, kuros vārds tiks dots festivāla ārvalstu viesiem,» stāsta S. Zaķe. «Daži no viesiem - Kristiāns Sēnhāve no Beļģijas un Mihaels Šehs no Austrijas - Rīgā būs pirmo reizi. Ērģelnieki, kuri spēlē uz Doma instrumenta, ne tikai apzinās piešķirto godu, bet ir iedziļinājušies un pārzina instrumenta īpatnības, lai šo ērģeļu izcilo skanējuma skaistumu, stilistisko vienreizīgumu un daudzkrāsainību nodotu klausītājiem.» Lai vietējos un tūristus nebaida tas, ka Rīgas Doms no ārpuses ir ietērpts «remonta drēbēs». Rīgas Doma ērģeles ir vairākkārt pārveidotas, remontētas, restaurētas un šobrīd ir lieliskā stāvoklī.
Klausīties tikai ērģeles, sajūsmināties par ērģelnieka spēles prasmi vai baudīt skaņdarbu? Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu Rīgas Doms 2015 1. jūlijā ar latviešu mūzikas atskaņošanu atklās Tālivaldis Deksnis, bet festivālu 31. jūlijā noslēgs Ilze Reine un Jānis Pelše, atskaņojot mūziku no Polijas un Luksemburgas. Bet, piemēram, 5. jūlijā festivāla programmā Anglija, Horvātija muzicēs ērģelnieki Līga Ivāne, Roberts Hansons un dziedās Kristīne Gailīte (soprāns). Programmā - V. Boiss, E. Elgars, F. Lukačičs, I. Zajcs, F. Lučičs, F. Dugans. Horvātu komponistu vārdi plašākai publikai ir nedzirdēti, un arī pašai ērģelniecei Līgai Īvānei daļa autoru ir bijis jaunatklājums. «Man bija interesanti atradumi horvātu mūzikā. Daudz lasīju arī par vēsturi,» saka valmieriete L. Īvāne. Viņa ir gandarīta, ka bieži izdodas koncertēt pie Rīgas Doma brīnišķīgajām ērģelēm, kā arī Rīgas Jāņa baznīcā un citos Latvijas dievnamos. «Doma skaņa ir majestātiska un varena!» Šīgada ērģeļmūzikas festivāla tēma L. Īvānei liekas interesanta ne tikai ģeogrāfiski, bet arī vēsturiski.