Šī iecere izriet no VM koncepcijas par valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaistīšanu ar nodokļu maksāšanu. Valsts apdrošinātās kategorijas būtu bērni, pensionāri, studenti, bezdarbnieki (līdz diviem gadiem pēc statusa iegūšanas) un vēl dažas iedzīvotāju grupas. Nodokļu nemaksātāji gan varēs apdrošināties, samaksājot aptuveni 240 latu gadā. VM arī norāda - Latvijā patlaban dzīvo 2,06 miljoni iedzīvotāju, taču pie ģimenes ārsta reģistrēti 2,14 miljoni, un par visiem maksā no valsts budžeta.
Kapitācijas nauda veido daļu no ģimenes ārsta ienākumiem, tas ir maksājums par katra praksē reģistrētā pacienta veselības aprūpi. «Lai arī kapitācijas nauda nav liela - Lietuvā tā ir divreiz lielāka, Igaunijā - trīsreiz -, tā ir būtiska visiem ģimenes ārstiem,» stāsta Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs. Kapitācijas nauda veidojot vairāk nekā pusi ģimenes ārstu ienākumu. Pērn valsts esot tērējusi vidēji 6,36 latus gadā uz vienu ģimenes ārsta praksē reģistrētu pacientu. Tādēļ viņš ir pret VM ieceri attiecībā uz kapitācijas naudu, jo tad ienākumi saruks.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka kapitācijas nauda veido trešdaļu no vidējiem maksājumiem praksei. Piemēram, praksē ar 1000 līdz 2000 reģistrētiem pacientiem (tādu ir visvairāk Latvijā) - vidējie maksājumi gadā praksei ir 25,8 tūkstoši latu, taču no tiem kapitācijas nauda - nepilni desmit tūkstoši latu.
Arī P. Prinča reģistrēto pacientu vidū ir tādi, kas devušies strādāt uz ārzemēm. Tie, tāpat kā ilgstošie bezdarbnieki, atbirtu no reģistrēto pacientu loka. Tad arī saruktu ārstu ienākumi no pacientu iemaksām, jo mazāk būtu vizīšu. P. Princis uzsver - ja izmaiņas kapitācijas naudas apjomā ievieš, noteikti ir jāpalielina ģimenes ārstam maksājumi citās pozīcijās, piemēram, piemaksas par iedzīvotāju blīvumu teritorijā, par attālumu līdz tuvākajai slimnīcai. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska prognozēja - ja ieviesīs jauno sistēmu attiecībā uz kapitācijas naudu, var sagaidīt, ka laukos drīz vairs nebūs ģimenes ārstu, jo nevarēs segt prakses izdevumus. Tie jau nemazinoties no tā, kāds ir reģistrēto pacientu skaits.
Ģimenes ārste Silva Kairiša, kurai ir vairāk nekā 1600 reģistrēto pacientu Rēzeknes novadā, pieļauj, ka VM koncepcija kādai daļai bezdarbnieku, kas nemaz negrib strādāt, liktu iesaistīties darba tirgū. Tomēr viņa ir pret izmaiņām, kas skars ģimenes ārstu kapitācijas naudu: «Ģimenes ārsti taču nav vainīgi, ka ir bezdarbnieki, ka ir cilvēki, kas nemaksā nodokļus.»
«Mūsu pacienti ir nabadzīgi. Jūs domājat, ka viņi tagad pirks apdrošināšanu? Neko viņi nepirks. Paskatieties, kāds ir bezdarbs Preiļos,» par iecerēto sistēmu noraidoša ir ārste Jevgeņija Džeriņa, kurai ir 644 reģistrēti pacienti Preiļu novadā.