Viņa klātbūtne svinīgajā pasākumā gan izpalika, jo diriģents šobrīd atrodas Ņujorkā, kur gatavojas P. Čaikovska operas Pīķa dāma pirmizrādei Metropolitēna operā.
Pēdējos gados žūrija vispirms izsludina apbalvošanai izvirzītos nominantus, bet par laureātiem balso īsi pirms koncertceremonijas sākuma. Tādēļ rezultāts bija liels pārsteigums gan pasākuma publikai, gan pašiem laureātiem. Lielo mūzikas balvu kategorijā Gada debija saņēma diriģents Atvars Lakstīgala, kurš 2010. gada sākumā koncertsezonas vidū kļuva par Liepājas simfoniskā orķestra galveno diriģentu. Ar valsts augstāko apbalvojumu mūzikā novērtēts viņa sniegums Liepājas simfoniskā orķestra koncertos.
Par gada muzikālo vienību atzīts Latvijas Radio koris, kurš sava māksinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas un diriģenta Kaspara Putniņa, kā arī viesdiriģentu vadībā sniedzis spilgtas koncertprogrammas Latvijā un spoži apliecinājies starptautiskajā koncertdzīvē.
Kategorijā Gada koncerts īpaši spēcīgā konkurencē uzvarējis ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. dzimšanas dienas koncerts Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā, kur diriģenta Māra Sirmā vadībā muzicēja pats festivāla rīkotājs, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Maksims Risanovs un Egils Siliņš.
Kategorijā Gada uzvedums par laureātu kļuvis jauna veida muzikāls piedzīvojums brīvdabā - elektroakustiskā pastaiga Pasaka par Kurbadu, kura, īpaši komponētai un ierakstītai mūzikai skanot, veda pa Cīrulīšu dabas takām. Šis notikums risinājās Cēsu mākslas festivālā.
Par izcilu darbu ansamblī Lielo mūzikas balvu saņēma pianiste Agnese Egliņa, par gada jaundarbu tika atzīta Viļņa Šmīdberga Simfonija pūtēju orķestrim, kuru deportāciju upuru piemiņas dienā 14. jūnijā Rīgas Domā pirmatskaņoja profesionālais pūtēju orķestris Rīga diriģenta Andra Pogas vadībā. Par izcilu interpretāciju ar Lielās mūzikas balvu novērtēts vijolnieces Vinetas Sareikas spilgtais Antonio Vivaldi populāro koncertu cikla Gadalaiki lasījums Lielajā ģildē 23. aprīlī.
Visi laureāti saņēma Armanda Jēkabsona darinātās sudraba statuetes - LMB nemainīgo simbolu kopš 1993. gada un arī 500 latu lielu naudas balvu (pēc nodokļu nomaksas). Arī šogad līdztekus žūrijas darbam, kurā mūzikas gada notikumus vērtēja muzikologi Maruta Rubeze, Ināra Jakubone, Liene Jakovļeva, mūzikas žurnālisti Orests Silabriedis, Edgars Raginskis un mūzikas pedagoģe Rasma Kurme, tika rīkots arī publikas balsojums par gada sākumā paziņotajiem LMB nominantiem. Par publikas simpātiju kļuvusi jaunā čelliste Guna Āboltiņa, par kuru nobalsojuši 808 viņas mākslas cienītāji. Čellistei pasniedza milzīgu, astoņus kilogramus smagu torti. Savukārt par LMB ģenerālsponsora Cēsu alus favorīti kļuva Latvijas Nacionālās operas soprāns Liene Kinča.
LMB pasniegšanas ceremoniju vadīja aktrise Dita Lūriņa un mūziķis Marts Kristians Kalniņš. To varēja vērot tiešraidē LTV1 un Latvijas Radio 3 programmā Klasika.