c. Taču diemžēl līdz ar mīluļu - grauzēju skaita pieaugumu paieaug arī mazo pacientu vizītes veterinārajās klīnikās, kur saimnieki griežas ar grauzēju mutes dobuma un zobu problēmām, kas piemeklē dzīvniekus neatkarīgi no viņu sugas un vecuma. Tās var būt iedzimtas, kā arī infekciozas vai vielmaiņas slimības, mehāniskas traumas vai pat jaunveidojumi. Klīniskās pazīmes mutes dobuma slimību gadījumos - dzīvnieks siekalojas, viņam samazinās ēstgriba, novērojams pat svara zudums, kā arī izmaiņas ēšanas ieradumos un barības izvēlē. Ja veidojas sakodiena izmaiņas, pāraugušie zobi var traumēt mutes dobuma gļotādas un siekalās var redzēt asins piejaukumu. Ja šīs klīniskās pazīmes tiek ignorētas un dzīvniekam netiek sniegta palīdzība, veidojas sekundāras problēmas, piemēram, mitrie dermatīti, gremošanas trakta problēmas - caureja, gļotādas iekaisums, aizcietējumi, vemšana u. c.
Nav viegli noteikt precīzu diagnozi mazajiem grauzējiem ar mutes dobuma problēmām, jo šiem dzīvniekiem ir specifiska augšžokļa un apakšžokļa anatomija, līdz ar to arī žokļa kustības. Grauzēju saimniekiem jāzina - jo mazāks ir dzīvnieks, jo grūtāka ir mutes dobuma izmeklēšana un var būt nepieciešama arī nomierinošu līdzekļu lietošana. Mutes dobuma problēmu precīzai diagnozes noteikšanai var nākties izmantot arī rentgenogrāfisku izmeklēšanu.
Bieži mutes dobuma un zobu problēmas ir hroniskas, līdz ar to saimniekiem jārēķinās ar regulārām sava mīluļa pārbaudēm. Grauzējiem ar mutes dobuma un zobu slimībām var būt samērā ilgs atveseļošanās periods, kura laikā saimniekam savu mīluli var nākties barot piespiedu kārtā, kā arī būs jālieto pretsāpju medikamenti. Jebkurā gadījumā, novērojot dzīvniekam minētās klīniskās saslimšanas pazīmes, jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta.
*Rīgas Zoodārza veterinārās ambulances veterinārārste