gadā no Pēterburgas šurp uz visiem laikiem atvilināja sapnis par Rīgas Doma ērģelēm. «Patiesībā mēs esam trīs, jo mūsu vidū ir arī Johans Sebastiāns Bahs. Viņš mūs iedvesmoja un apvienoja - mākslinieki komentē koncertprogrammu Adventa, kura skanēs Rīgas Domā pirmajā Adventes svētdienā. Baroka lielmeistara Baha opusi - sestais Brandenburgas koncerts un divas dziedātājiem rakstītas ārijas - tur piedzīvos pirmatskaņojumus J. Ļisicinas veidotās transkripcijās altam un ērģelēm. Maksims Novikovs atskaņos arī speciāli viņam komponēto armēņu komponista Vačes Šarafjana skaņdarbu Viola. Programmā arī Aivara Kalēja un Maksa Rēgera Svīta altam solo - arī tā šoreiz duetā, pielāgojot pārlikumu, ko Viktors Poltorackis sākotnēji veidojis M. Novikova slavenajam skolotājam altistam Jurijam Bašmetam ar orķestri.
«Krīze, kuras iespaidā kļuvis grūtāk dabūt koncertzālēs klausītājus, paver iespējas jauniem, izdomas bagātiem mūziķiem. Kamēr lielās, pasaulslavenās zvaigznes spēlē vienu un to pašu, jaunie atklāj mūzikā daudz būtiski jauna,» uzskata M. Novikovs. Tā notiekot, kad nauda un tās devēji, «bagātie tēvoči», mākslā vairs nediktē izšķirošos noteikumus.
M. Novikovs smej, ka pārvākties bijis tik mokoši (ar visām mēbelēm un bērna lietām), ka nu viņš te palikšot ilgi. «Lai gan esmu piedzimis Maskavā, man tur tā nepatika, ka ļoti gribēju braukt prom. Tiesa, sākumā prātojām doties uz Milānu, tomēr rezultātā nopirku dzīvokli Rīgā. Līdzīgi rīkojās arī mana māsa, bet mūsu vecāki nopirka māju. No šejienes ātri un ērti varu aizbraukt gan uz Maskavu, gan uz jebkuru Eiropas pilsētu. Esmu saņēmis uzturēšanās atļauju un maksāju nodokļus Latvijai.» A. Novikovs grib te iejusties un aktīvi piedalīties mūzikas dzīvē. «Skaidrs, ka iemācīšos latviešu valodu. Man tas nešķiet briesmīgi grūti. Ilgākais pēc gada jau runāšu,» saka mūziķis, kurš, strādājot Šeņdžeņā, iemācījies ķīniski.
Piedzimis Maskavā, izaudzis Abhāzijā Kaukāzā un izstudējis Maskavas konservatorijā, viņš astoņarpus gadu strādājis Šeņdžeņas orķestrī Ķīnā. Savukārt solista karjeru sācis savas sievas dzimtenē Armēnijā. Priekš mums viņam ciemakukulī jau ir Maskavas komponista Pāvela Karmanova jaundarbs altam, ērģelēm un zēnu korim.
Kas viņam te tā iepaticies? «Dabisks ēdiens, daiļas sievietes un saule. Man ir nepieciešama telpa un brīvība, un te tā ir. Maskavā noguru visu laiku pārvietoties ar mašīnu, te varu visu sasniegt, ejot kājām. Gribu atpūsties no megapolēm. Piemēram, Ķīnā dzīvoju «ciematiņā» ar 4 miljoniem iedzīvotāju, bet aizbraucot tur bija jau 12 miljoni, un orķestrī bija daudz jāspēlē darbi, kas slavina komunismu. Man piegriezās,» skan atbilde.
«Pirmoreiz Latvijā ierados maija beigās. Iepriekš nekad nebiju bijis Baltijā. Vispirms atbrauca vecāki. Tev ir jāatbrauc, tev te patiks - viņi sauca. Atbraucu, un kopš tā brīža man te jau bijis daudz lielisku atklājumu. Tie turpinās katru dienu,» uzsver M. Novikovs.
KONCERTS