Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Grib gan taupīt, gan tomēr arī paaugstināt vecuma pensijas

1. Beidzot jādefinē stabila vide. Jāpasaka, kā izskatīsies nodokļu politika ilgtermiņā un uz kurieni iet valsts.

2. Atlaides no reinvestētās peļņas, ieguldījumi search & development, valsts aktīva loma eksporta tirgus iekarošanā. Galvenais aktīvais atbalsts varētu būt atrast tirgus, izveidot sistēmu, kuras vārds būtu garants tam, ka, jā, Latvijas produkcija ir konkurētspējīga, tā ir tā vērtība.

3. Aktīva investīciju politika - valstij pašai ir jālīdzdarbojas. Kā piemērs par dzelzceļu - dzelzceļš pats neko neuztaisīs, valstij ir jāpalīdz. Tās būs veselas industrijas, kas attīstīsies līdz ar dzelzceļu. Tas risinās arī reģionālās problēmas.

1. Nodokli par reinvestēto peļņu tuvināt nullei, lai cilvēks, uzņēmējs, ražotājs, eksportētājs, kurš ir nopelnījis naudu, viņš iegulda to atpakaļ savā uzņēmumā jaunu iekārtu iegādei un darbvietām.

2. Paaugstināt neapliekamo minimumu, lai cilvēki varētu saņemt lielāku atalgojumu, darba algu, tādā veidā izvēlētos palikt Latvijā un nebraukt projām.

3. Eiropas struktūrfondi. Paaugstināt maksimāli intensitāti ražošanas eksporta uzņēmumiem, lai, iegādājoties iekārtas, būvējot ražotnes, jāiegulda mazākā pieļaujamā summa, ko atļauj mums EK struktūrfondu sadaļās.

1. Jāskatās nodokļu sistēmas, lai mūsu nodokļu maksātājs neatrastos smagākā situācijā kā mūsu kaimiņvalstīs.

2. Ieguldījumi cilvēkresursos, ar ko mēs varētu palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, īpaši, ja mēs runājam par tādām attīstības formām kā inovāciju centri vai kaut kādu klasteru attīstība, vai jaunu lietu veidojoši centri, ar ko tādējādi mūsu uzņēmēji spētu saņemt atbalstu no valsts.

3. Infrastruktūras uzlabojumi, par kuriem mūsu uzņēmējiem šobrīd ir ārkārtīgi daudz jāmaksā, kaut vai par piesaistītās elektrības daudzumu jaunam uzņēmējam, kurš būvē jaunu ražošanas uzņēmumu jaunā vietā. Valstij vajadzētu nākt palīgā šādiem infrastruktūras projektiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

2012. gada budžeta deficīta mērķis Kur rast līdze

Latvijai jāievieš eiro






ZRP: Mums jāizmanto iespēja iestāties eirozonā 2014. gadā, jo pēc tam šādas iespējas ilgu laiku var vairs nebūt. Ir trīs iemesli, kāpēc to darīt, - mums jākonsolidē budžets, jo cena, ka dzīvojām neatbilstoši saviem ienākumiem, ir pārāk liela. Vēl viens iemesls ir ārvalstu investīcijas. Trešais faktors ir mūsu vieta ES nākotnē. Gadījumā, ja eirozonas valstis sekmīgi atrisinās savas problēmas, tā jau būs pavisam cita eirozona ar pavisam citu fiskālo arhitektūru un izveidosies divu ātrumu Eiropa - kodols ar eirovalstīm un pārējās.
ZZS: Ja apstākļi būs labvēlīgi, ZZS nav pret eiro ieviešanu, bet nav arī par tā ieviešanu par katru cenu. Eiro ieviešana ir iespējama tādā gadījumā, ja ārējais fons būs pietiekami stabils, lai to darītu 2014. gadā, kā līdzšinējā valdība ir strādājusi.
Vienotība: Kas attiecas uz ārējo fonu eiro ieviešanai, tas būs smags un nestabils. Tieši tāpēc Latvijai tagad pēc iespējas ātrāk jātuvojas bezdeficīta budžetam, jāsaglabā pievilcīgs fons ārvalstu investīcijām.
SC: Sakarā ar eiro ieviešanu mēs saskatām vairāk riskus nekā labumu, tādēļ mēs to neuzskatām par pašmērķi. Taču tajā pašā laikā uzskatām, ka fiskālā disciplīna ir jāievēro.
ŠRP-LPP/LC: Eiro nav pašmērķis, un uz to skatāmies piesardzīgi, taču ļoti labi saprotam, ka tas būtu atvieglinājums, lai, piemēram, tiešās investīcijas nāktu Latvijā, un Igaunija tam ir labs piemērs.









ZRP: Mēs diemžēl nevaram precīzi prognozēt, kāds būs budžeta deficīts, - igauņi kļūdījās aptuveni par 0,6% no IKP. Mēs varam noteikt 3%, bet var būt 3,5%, tāpēc mums vajag noteikt mazāk nekā 3% - kādus 2,5%.
ZZS: Attiecībā uz budžeta deficītu - tā, kā šī valdība ir strādājusi, uz to 2,9-3%, tas arī ir tas skaitlis, uz ko ZZS varētu iet.
Vienotība: Attiecībā uz nākamo gadu budžeta deficītam jātuvojas 2,5%, un diezin vai tai būtu jābūt problēmai, jo arī šogad mērķis nav 6%. Tagad stāv 4,5, bet, ņemot vērā pildīšanos, rezultāts varētu izrādīties labāks.
SC: Ja runājam par fiskālo disciplīnu, pat ja mēs ievērojam to, ko mums prasa aizdevēji, viņi mums neprasa šos 2,5% - tie mums ir vajadzīgi priekš eiro ieviešanas. Ja mēs paskatāmies šo robežu 3%, tad šis pusprocents jau ir aptuveni 70 miljonu - tādējādi jautājums par konsolidāciju automātiski atkrīt un viss - ļoti vienkārši.
ŠRP-LPP/LC: Makroekonomiskā stabilitāte ir jāsaglabā ne tāpēc, ka to prasa vienošanās ar Valūtas fondu, bet tāpēc, ka laba saimnieka attieksme to prasa. Jādzīvo atbilstoši ieņēmumiem. (..) Tādēļ mēs pieturēsimies pie Māstrihtas kritērijiem, ja tāda iespēja būs dota, un budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3%.

Uz valsts pārvaldes izdevumu rēķina:





ZRP: Visas iespējas pacelt nodokļus ir izsmeltas, vienīgie risinājumi ir izdevumu pusē. Tas ir pārāk svarīgs lēmums, lai jau dotu kādus reformu virzienus, bet divu nedēļu laikā mēs to izdarīsim. Vīzijai par budžeta konsolidāciju jābūt starp primārajiem pamatiem, uz kā tiks veidota jaunā valdība.
ZZS: Ja skatāmies, kā pildās šī gada budžets un kāpēc bija problēmas sastādīt divu iepriekšējo gadu budžetus, ir skaidrs, ka tādas nozares kā apstrādes rūpniecība un būvniecība bija mīnusā. Ja mēs tās izvelkam plusā, no turienes nāk arī pietiekami liela ieņēmumu masa. Vēl ir tāda rezerve, kur neko daudz gan savākt nevar, - daudzām iestādēm būtu jāiziet uz nulles budžetu.
Vienotība: No konsolidējamajiem 100 miljoniem trīs ceturtdaļas būs no izdevumu tālākas samazināšanas, kļūstot vēl taupīgākiem, - rezerves mums ir. Viena ceturtdaļa varētu nākt no papildu ieņēmumiem, īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, rezultāti jau ir.
SC: 3% budžeta deficīts ir mierīgi izpildāms bez jebkādiem īpašiem konsolidācijas pasākumiem, bet tikai uz valsts pārvaldes efektivitātes rēķina - ir kaudzēm iespēju, kas vēl nav izmantotas, un mums ir iespēja to izdarīt.
VL-TB/LNNK: Valmieras budžets pildās samērā labi - pat pārpildīts par 6-7%, kas nozīmē, ka konsolidācija varētu būt mazāka, nekā plānots. Nacionālā apvienība piedāvā pievērsties tieši ēnu ekonomikai.
ŠRP-LPP/LC: Visticamāk, tas būs jādara uz valsts administrēšanas efektivitātes rēķina. Mums ir plāns, ka jāsamazina ministriju skaits, nedomāju, ka tas dos īpaši lielus ieņēmumus budžetā, bet kaut kādi ieņēmumi tie būs. Jātaupa uz valsts efektivizācijas rēķina.







ZRP: Mums ir nepieciešams būt pilnīgi pārliecinātiem, kas notiek ar pensiju sistēmu ilgtermiņā - vai tā ir uz sabrukšanas robežas vai nav. Tas noteiks, ko mēs darīsim ar indeksāciju - pirms tērēt, mums jāsaprot, cik daudz naudas mums makā ir. Pašlaik tas nav izdarāms, jo konkrētā ministrija kontrolē informāciju.
ZZS: Mēs visi ļoti labi redzam, ka iztikas minimums ir 174 lati, pēc jūlija datiem, tāpēc loģisks ir priekšlikums, kas nāca no ZZS jau 10. Saeimas laikā, veikt šo pensiju indeksāciju. (..) Pirmām kārtām līdzekļus tam meklēsim sociālajā budžetā, varētu būt, ka tie tur ir.
Vienotība: Pensiju indeksāciju, kamēr nestabilizējas situācija sociālajā budžetā, mēs nevaram pieļaut. (..) Attiecībā uz piemaksām tas ir jautājums, kas jārisina. Šeit, es domāju, patiešām ir iespējams fiskāli neitrāls pasākums, kur varētu palīdzēt mazām pensijām. Labākais veids būtu kādam iedot un kādam noņemt.
SC: Īstermiņā sociālais budžets pensiju indeksāciju atļauj, mēs zinām, ka tur ir pārpalikums, uzkrājums palicis. Manuprāt, tas ir nožēlojami politiķiem par to vispār diskutēt. (..) Ar trīs procentus lielu budžeta deficītu tas arī ir iespējams.
VL-TB/LNNK: Mūsu programmā ir noteikts, ka pensijas līdz 165 latiem nākamajā gadā ir jāindeksē un ir jāpārskata lielo pensiju izmaksa un jāsamazina šīs te lielās pensijas. Tur nav liels ienākums budžetā, bet tas būtu žests sabiedrībai.
ŠRP-LPP/LC: Ja mēs runājam par inflācijas indeksāciju līdz zināmam pensiju līmenim, tad mēs atbalstām šādu indeksāciju. (..) Indeksācija arī vajadzīga, lai veicinātu ekonomiku un stimulētu iekšējo tirgu, kurš mums ir ārkārtīgi vājš, un faktiski attīstību mēs tikpat kā neredzam. Līdzekļi tam šobrīd sociālajā budžetā caur pārdali ir atrodami.
2012. gadā bez būtiskām izmaiņām:




Vidēja termiņa piedāvājumi:
ZRP: Nākamo triju gadu laikā mēs plānojam nodokļu svaru darbaspēkam samazināt par deviņiem procenta punktiem. Trīs procentpunktus mēs pārliksim uz citiem nodokļiem. 2% uz nekustamā īpašuma nodokli, 1% uz PVN likmju vienādošanu. Atlikušos 6% plānojam iegūt uz ēnu ekonomikas rēķina.
ZZS: ZZS pozīcija ir tāda - tā kā no citām partijām ir izskanējusi vēlme atcelt pazemināto nodokļu likmi, mums ir piecas jomas, kurās mēs nekad tam nepiekritīsim, - transports, komunālie maksājumi, grāmatām un medikamentiem, kā arī pārtikai. (Patlaban pārtikai nav samazinātā nodokļa - red.) Jā, bet mēs būtu par to, lai ir. Tad ir vēl viena specifiska joma - tā kā mūsu apvienības sastāvā ir arī Zaļā partija, no tās nāk priekšlikums, kuru apvienība ir atbalstījusi, par nodokļu likmes samazināšanu vietējo energoresursu izmantošanai, tādā veidā intensificējot to izmantošanu.
Vienotība: Nākamgad tieši šajā laikā es ceru, ka ekonomiskie rādītāji un budžeta pildīšanās dos arī iespēju politiķiem runāt par darbaspēka nodokļu samazināšanu attiecībā uz 2013. gadu. Es tomēr rosinu sākt ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu un maksu par apgādājamajiem, šo daļu, lai to varētu sajust tiešām ģimenes un mazāk pelnošie cilvēki.
SC: Tas, ko mēs varam uzreiz, ir mazināt nodokļus no reinvestētās peļņas. Ja skatāmies ilgtermiņā, tas visiem mums ir skaidrs, ka nodokļu smagums no darbaspēka jāpārnes uz kapitālu, uz uzkrātajām vērtībām, lai spiestu ar nodokļiem intensīvāk, lai tās izmantotu un dotu iespēju darbaspēkam būt konkurētspējīgam reģionā. Bet ir jāsāk no makroekonomiskā ietvara - ka valstij ir vīzija, ko tā grib panākt, kādas nozares stimulēt, kādā veidā, un, izejot no tā, veidojas mūsu nodokļu politika.
VL-TB/LNNK: Tā kā pats esmu ražotājs, tomēr būtiski būtu beidzot ieviest reinvestētās peļņas nodokli - mans viedoklis ir tuvināt to nullei, bet partijas programmā ir šie te 5%. (..) Viens no mūsu programmas piedāvājumiem ir, ka turīgākie maksā vairāk nodokļu, tāpat kā tas notiek Itālijā šobrīd. Paaugstinot nodokļus turīgākajiem gan nekustamajiem īpašumiem, gan ieņēmumiem, varam šo te naudu novirzīt sociālajam budžetam, un tas ir neapšaubāmi jādara. (..) Paaugstināt neapliekamo minimumu, lai cilvēki varētu saņemt lielāku atalgojumu.
ŠRP-LPP/LC: Mums vajadzētu meklēt jaunas formas un jaunus veidus, kā papildus piesaistīt Latvijā uzņēmējdarbību un investīcijas. To var izdarīt ar zināmiem nodokļu pazeminājumiem, samazinājumiem, es, piemēram, uzskatu, ka nekustamā īpašuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis būtu pārskatāmi un variējami samazināšanas virzienā.


 ZRP
1. Triju gadu laikā samazināt darbaspēka nodokļus par 9% no bruto algas, tas gan samazinās darbaspēka izmaksas, gan palielinās mūsu valsts pievilcību ārvalstu investoriem.
2. Jauna industriālā politika, kuras pamatā ir sākt dialogu ar uzņēmējiem, lai mēs varētu saprast, kādi labumi vai biznesa infrastruktūra viņiem ir nepieciešama - konkrēts piemērs no tūrisma nozares varētu būt valsts vai pašvaldības noorganizēts festivāls, kurš piesaistīs ārvalstu tūristus un tādējādi dos labumu gan viesnīcām, gan restorāniem.
2. Cilvēkkapitāls. Mums patlaban augstākās izglītības sistēma ir tāda, ka motivācijas ziņā galvenais klients ir nevis darba devējs vai uzņēmējs, vai students, bet Izglītības un zinātnes ministrija. To nosaka budžeta vietu sistēma. Mēs to gribam aizstāt ar sistēmu, kas būtu balstīta uz ilgtermiņa valsts kredītiem.

ZZS
1. Stabila nodokļu sistēma, kas veicina ražojošo uzņēmēju darbību un inovācijas.
2. Valsts un pašvaldību palīdzība uzņēmējiem infrastruktūras nodrošināšanā.
3. Valsts atbalsts tādu cilvēkresursu nodrošināšanā, kas spētu ārzemēs izplatīt Latvijas produkciju, speciālisti mārketingā, neizslēdzot to, ka Ārlietu ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ar saviem resursiem daudz intensīvāk jāstrādā Latvijas produktu izplatīšanā.

Vienotība
1. Stabilitāte valsts ekonomiskajā un finanšu politikā un nodokļu politikā ar akcentu uz darbaspēka nodokļu būtisku mazināšanu, sākot ar 2013. gadu.
2. Jebkādos valsts konkurētspējas reitingos trijos gados iztaisīt izrāvienu, sasniedzot līdzīgu Igaunijas līmenim, tas nozīmē jebkāda veida birokrātisko barjeru samazināšanu, sākot ar likumdošanu un attīstot e-pārvaldi.
3. Ēnu ekonomikas mazināšana, godīgas konkurences veicināšana, kas mazinātu izkropļojumus dažādās nozarēs un veicinātu budžeta ieņēmumus, un radītu iespēju skatīties, kā mēs šo naudu varam atkal citādi pārdalīt.

SC

Bez nosaukuma

VL-TB/LNNK

Bez nosaukuma

ŠRP-LPP/LC

Vjačeslavs Dombrovskis, Zatlera Reformu partija

Mums ir diezgan ambiciozs ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kura svarīga sastāvdaļa ir nodokļu svara samazināšana darbaspēkam. Nākamo triju gadu laikā mēs plānojam to samazināt par deviņiem procenta punktiem, rēķinot no bruto algas.

Jānis Vucāns, Zaļo un Zemnieku savienība

Mums makroekonomika balstās uz to, ka prioritāte ir iedzīvotāju sociālās aizsardzības un neatliekamās veselības pakalpojumu nodrošināšana. Tas jānodrošina neatkarīgi no tā, kāds būs ārējais stāvoklis un kā pašiem veiksies ar iekšējām lietām

Andris Vilks, Vienotība

Vienotība uzskata, ka jāturpina līdzšinējā Valda Dombrovska valdības realizētā politika attiecībā uz finansēm un ekonomiku, jo tā dod rezultātu. Programma ir līdzīga arī tām, ko lieto Lietuva, Igaunija un citas valstis, - valstij jābūt pēc iespējas taupīgākai un pēc iespējas efektīvākai attiecībā uz attīstību.

Ivars Zariņš, Saskaņas centrs

Patlaban mēs sākam ar cipariņu spaidīšanu, paši nesaprotot, ko mēs īsti panāksim, uz kurieni mēs īsti iesim, cerot, ka būs kaut kādi ārējie faktori, kas mūs ietekmēs un būs labvēlīgi mūsu attīstībai. Normāli būtu - ja mums ir plāns, tad mēs varētu veikt veiksmīgu ilgtermiņa budžeta plānošanu.

Romāns Naudiņš, Visu Latvijai!-TB/LNNK

Viens no mūsu programmas piedāvājumiem ir, ka turīgākie maksā vairāk nodokļu, tāpat kā tas notiek Itālijā šobrīd. Paaugstinot nodokļus turīgākajiem gan nekustamajiem īpašumiem, gan ieņēmumiem, varam šo te naudu novirzīt sociālajam budžetam, un tas ir neapšaubāmi jādara.

Andris Bērziņš, Šlesera Reformu partija LPP/LC

Redzu, ka ir uzņēmējdarbības formas, kuras Latvijā neattīstās, bet attīstās daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, holdinga kompāniju atrašanās vieta, kur tās maksā savus nodokļus, - kāpēc Kiprā tas ļoti labi attīstās un nevarētu notikt Latvijā?

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?