Latvijai jāievieš
eiro
ZRP: Mums
jāizmanto iespēja iestāties eirozonā 2014. gadā, jo pēc tam šādas
iespējas ilgu laiku var vairs nebūt. Ir trīs iemesli, kāpēc to
darīt, - mums jākonsolidē budžets, jo cena, ka dzīvojām
neatbilstoši saviem ienākumiem, ir pārāk liela. Vēl viens iemesls
ir ārvalstu investīcijas. Trešais faktors ir mūsu vieta ES nākotnē.
Gadījumā, ja eirozonas valstis sekmīgi atrisinās savas problēmas,
tā jau būs pavisam cita eirozona ar pavisam citu fiskālo
arhitektūru un izveidosies divu ātrumu Eiropa - kodols ar
eirovalstīm un pārējās.
ZZS: Ja apstākļi būs
labvēlīgi, ZZS nav pret eiro ieviešanu, bet nav arī par tā
ieviešanu par katru cenu. Eiro ieviešana ir iespējama tādā
gadījumā, ja ārējais fons būs pietiekami stabils, lai to darītu
2014. gadā, kā līdzšinējā valdība ir
strādājusi.
Vienotība: Kas attiecas uz ārējo
fonu eiro ieviešanai, tas būs smags un nestabils. Tieši tāpēc
Latvijai tagad pēc iespējas ātrāk jātuvojas bezdeficīta budžetam,
jāsaglabā pievilcīgs fons ārvalstu investīcijām.
SC: Sakarā ar eiro ieviešanu mēs saskatām
vairāk riskus nekā labumu, tādēļ mēs to neuzskatām par pašmērķi.
Taču tajā pašā laikā uzskatām, ka fiskālā disciplīna ir
jāievēro.
ŠRP-LPP/LC: Eiro nav pašmērķis, un uz
to skatāmies piesardzīgi, taču ļoti labi saprotam, ka tas būtu
atvieglinājums, lai, piemēram, tiešās investīcijas nāktu Latvijā,
un Igaunija tam ir labs
piemērs.
ZRP:
Mēs diemžēl nevaram precīzi prognozēt, kāds būs budžeta deficīts, -
igauņi kļūdījās aptuveni par 0,6% no IKP. Mēs varam noteikt 3%, bet
var būt 3,5%, tāpēc mums vajag noteikt mazāk nekā 3% - kādus
2,5%.
ZZS: Attiecībā uz budžeta deficītu - tā,
kā šī valdība ir strādājusi, uz to 2,9-3%, tas arī ir tas skaitlis,
uz ko ZZS varētu iet.
Vienotība: Attiecībā uz
nākamo gadu budžeta deficītam jātuvojas 2,5%, un diezin vai tai
būtu jābūt problēmai, jo arī šogad mērķis nav 6%. Tagad stāv 4,5,
bet, ņemot vērā pildīšanos, rezultāts varētu izrādīties labāks.
SC: Ja runājam par fiskālo disciplīnu, pat ja mēs ievērojam to,
ko mums prasa aizdevēji, viņi mums neprasa šos 2,5% - tie mums ir
vajadzīgi priekš eiro ieviešanas. Ja mēs paskatāmies šo robežu 3%,
tad šis pusprocents jau ir aptuveni 70 miljonu - tādējādi jautājums
par konsolidāciju automātiski atkrīt un viss - ļoti
vienkārši.
ŠRP-LPP/LC: Makroekonomiskā
stabilitāte ir jāsaglabā ne tāpēc, ka to prasa vienošanās ar
Valūtas fondu, bet tāpēc, ka laba saimnieka attieksme to prasa.
Jādzīvo atbilstoši ieņēmumiem. (..) Tādēļ mēs pieturēsimies pie
Māstrihtas kritērijiem, ja tāda iespēja būs dota, un budžeta
deficīts nedrīkst pārsniegt 3%.
Uz valsts pārvaldes
izdevumu rēķina:
ZRP: Visas iespējas pacelt
nodokļus ir izsmeltas, vienīgie risinājumi ir izdevumu pusē. Tas ir
pārāk svarīgs lēmums, lai jau dotu kādus reformu virzienus, bet
divu nedēļu laikā mēs to izdarīsim. Vīzijai par budžeta
konsolidāciju jābūt starp primārajiem pamatiem, uz kā tiks veidota
jaunā valdība.
ZZS: Ja skatāmies, kā pildās šī
gada budžets un kāpēc bija problēmas sastādīt divu iepriekšējo gadu
budžetus, ir skaidrs, ka tādas nozares kā apstrādes rūpniecība un
būvniecība bija mīnusā. Ja mēs tās izvelkam plusā, no turienes nāk
arī pietiekami liela ieņēmumu masa. Vēl ir tāda rezerve, kur neko
daudz gan savākt nevar, - daudzām iestādēm būtu jāiziet uz nulles
budžetu.
Vienotība: No konsolidējamajiem 100
miljoniem trīs ceturtdaļas būs no izdevumu tālākas samazināšanas,
kļūstot vēl taupīgākiem, - rezerves mums ir. Viena ceturtdaļa
varētu nākt no papildu ieņēmumiem, īstenojot ēnu ekonomikas
apkarošanas plānu, rezultāti jau ir.
SC: 3%
budžeta deficīts ir mierīgi izpildāms bez jebkādiem īpašiem
konsolidācijas pasākumiem, bet tikai uz valsts pārvaldes
efektivitātes rēķina - ir kaudzēm iespēju, kas vēl nav izmantotas,
un mums ir iespēja to izdarīt.
VL-TB/LNNK:
Valmieras budžets pildās samērā labi - pat pārpildīts par 6-7%, kas
nozīmē, ka konsolidācija varētu būt mazāka, nekā plānots. Nacionālā
apvienība piedāvā pievērsties tieši ēnu
ekonomikai.
ŠRP-LPP/LC: Visticamāk, tas būs
jādara uz valsts administrēšanas efektivitātes rēķina. Mums ir
plāns, ka jāsamazina ministriju skaits, nedomāju, ka tas dos īpaši
lielus ieņēmumus budžetā, bet kaut kādi ieņēmumi tie būs. Jātaupa
uz valsts efektivizācijas
rēķina.
ZRP: Mums
ir nepieciešams būt pilnīgi pārliecinātiem, kas notiek ar pensiju
sistēmu ilgtermiņā - vai tā ir uz sabrukšanas robežas vai nav. Tas
noteiks, ko mēs darīsim ar indeksāciju - pirms tērēt, mums
jāsaprot, cik daudz naudas mums makā ir. Pašlaik tas nav izdarāms,
jo konkrētā ministrija kontrolē
informāciju.
ZZS: Mēs visi ļoti labi redzam, ka
iztikas minimums ir 174 lati, pēc jūlija datiem, tāpēc loģisks ir
priekšlikums, kas nāca no ZZS jau 10. Saeimas laikā, veikt šo
pensiju indeksāciju. (..) Pirmām kārtām līdzekļus tam meklēsim
sociālajā budžetā, varētu būt, ka tie tur
ir.
Vienotība: Pensiju indeksāciju, kamēr
nestabilizējas situācija sociālajā budžetā, mēs nevaram pieļaut.
(..) Attiecībā uz piemaksām tas ir jautājums, kas jārisina. Šeit,
es domāju, patiešām ir iespējams fiskāli neitrāls pasākums, kur
varētu palīdzēt mazām pensijām. Labākais veids būtu kādam iedot un
kādam noņemt.
SC: Īstermiņā sociālais budžets
pensiju indeksāciju atļauj, mēs zinām, ka tur ir pārpalikums,
uzkrājums palicis. Manuprāt, tas ir nožēlojami politiķiem par to
vispār diskutēt. (..) Ar trīs procentus lielu budžeta deficītu tas
arī ir iespējams.
VL-TB/LNNK: Mūsu programmā ir
noteikts, ka pensijas līdz 165 latiem nākamajā gadā ir jāindeksē un
ir jāpārskata lielo pensiju izmaksa un jāsamazina šīs te lielās
pensijas. Tur nav liels ienākums budžetā, bet tas būtu žests
sabiedrībai.
ŠRP-LPP/LC: Ja mēs runājam par
inflācijas indeksāciju līdz zināmam pensiju līmenim, tad mēs
atbalstām šādu indeksāciju. (..) Indeksācija arī vajadzīga, lai
veicinātu ekonomiku un stimulētu iekšējo tirgu, kurš mums ir
ārkārtīgi vājš, un faktiski attīstību mēs tikpat kā neredzam.
Līdzekļi tam šobrīd sociālajā budžetā caur pārdali ir
atrodami.
2012. gadā bez būtiskām izmaiņām:
Vidēja termiņa piedāvājumi:
ZRP: Nākamo triju gadu laikā mēs plānojam
nodokļu svaru darbaspēkam samazināt par deviņiem procenta punktiem.
Trīs procentpunktus mēs pārliksim uz citiem nodokļiem. 2% uz
nekustamā īpašuma nodokli, 1% uz PVN likmju vienādošanu. Atlikušos
6% plānojam iegūt uz ēnu ekonomikas
rēķina.
ZZS: ZZS pozīcija ir tāda - tā kā no
citām partijām ir izskanējusi vēlme atcelt pazemināto nodokļu
likmi, mums ir piecas jomas, kurās mēs nekad tam nepiekritīsim, -
transports, komunālie maksājumi, grāmatām un medikamentiem, kā arī
pārtikai. (Patlaban pārtikai nav samazinātā nodokļa -
red.) Jā, bet mēs būtu par to, lai ir. Tad ir vēl viena
specifiska joma - tā kā mūsu apvienības sastāvā ir arī Zaļā
partija, no tās nāk priekšlikums, kuru apvienība ir atbalstījusi,
par nodokļu likmes samazināšanu vietējo energoresursu izmantošanai,
tādā veidā intensificējot to
izmantošanu.
Vienotība: Nākamgad tieši šajā
laikā es ceru, ka ekonomiskie rādītāji un budžeta pildīšanās dos
arī iespēju politiķiem runāt par darbaspēka nodokļu samazināšanu
attiecībā uz 2013. gadu. Es tomēr rosinu sākt ar neapliekamā
minimuma paaugstināšanu un maksu par apgādājamajiem, šo daļu, lai
to varētu sajust tiešām ģimenes un mazāk pelnošie
cilvēki.
SC: Tas, ko mēs varam uzreiz, ir
mazināt nodokļus no reinvestētās peļņas. Ja skatāmies ilgtermiņā,
tas visiem mums ir skaidrs, ka nodokļu smagums no darbaspēka
jāpārnes uz kapitālu, uz uzkrātajām vērtībām, lai spiestu ar
nodokļiem intensīvāk, lai tās izmantotu un dotu iespēju darbaspēkam
būt konkurētspējīgam reģionā. Bet ir jāsāk no makroekonomiskā
ietvara - ka valstij ir vīzija, ko tā grib panākt, kādas nozares
stimulēt, kādā veidā, un, izejot no tā, veidojas mūsu nodokļu
politika.
VL-TB/LNNK: Tā kā pats esmu ražotājs,
tomēr būtiski būtu beidzot ieviest reinvestētās peļņas nodokli -
mans viedoklis ir tuvināt to nullei, bet partijas programmā ir šie
te 5%. (..) Viens no mūsu programmas piedāvājumiem ir, ka turīgākie
maksā vairāk nodokļu, tāpat kā tas notiek Itālijā šobrīd.
Paaugstinot nodokļus turīgākajiem gan nekustamajiem īpašumiem, gan
ieņēmumiem, varam šo te naudu novirzīt sociālajam budžetam, un tas
ir neapšaubāmi jādara. (..) Paaugstināt neapliekamo minimumu, lai
cilvēki varētu saņemt lielāku
atalgojumu.
ŠRP-LPP/LC: Mums vajadzētu meklēt
jaunas formas un jaunus veidus, kā papildus piesaistīt Latvijā
uzņēmējdarbību un investīcijas. To var izdarīt ar zināmiem nodokļu
pazeminājumiem, samazinājumiem, es, piemēram, uzskatu, ka nekustamā
īpašuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis būtu pārskatāmi un
variējami samazināšanas virzienā.
ZRP
1. Triju gadu
laikā samazināt darbaspēka nodokļus par 9% no bruto algas, tas gan
samazinās darbaspēka izmaksas, gan palielinās mūsu valsts
pievilcību ārvalstu investoriem.
2. Jauna industriālā politika,
kuras pamatā ir sākt dialogu ar uzņēmējiem, lai mēs varētu saprast,
kādi labumi vai biznesa infrastruktūra viņiem ir nepieciešama -
konkrēts piemērs no tūrisma nozares varētu būt valsts vai
pašvaldības noorganizēts festivāls, kurš piesaistīs ārvalstu
tūristus un tādējādi dos labumu gan viesnīcām, gan
restorāniem.
2. Cilvēkkapitāls. Mums patlaban augstākās
izglītības sistēma ir tāda, ka motivācijas ziņā galvenais klients
ir nevis darba devējs vai uzņēmējs, vai students, bet Izglītības un
zinātnes ministrija. To nosaka budžeta vietu sistēma. Mēs to gribam
aizstāt ar sistēmu, kas būtu balstīta uz ilgtermiņa valsts
kredītiem.
ZZS
1. Stabila nodokļu sistēma, kas veicina
ražojošo uzņēmēju darbību un inovācijas.
2. Valsts un pašvaldību
palīdzība uzņēmējiem infrastruktūras nodrošināšanā.
3. Valsts
atbalsts tādu cilvēkresursu nodrošināšanā, kas spētu ārzemēs
izplatīt Latvijas produkciju, speciālisti mārketingā, neizslēdzot
to, ka Ārlietu ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūrai ar saviem resursiem daudz intensīvāk jāstrādā Latvijas
produktu izplatīšanā.
Vienotība
1. Stabilitāte
valsts ekonomiskajā un finanšu politikā un nodokļu politikā ar
akcentu uz darbaspēka nodokļu būtisku mazināšanu, sākot ar 2013.
gadu.
2. Jebkādos valsts konkurētspējas reitingos trijos gados
iztaisīt izrāvienu, sasniedzot līdzīgu Igaunijas līmenim, tas
nozīmē jebkāda veida birokrātisko barjeru samazināšanu, sākot ar
likumdošanu un attīstot e-pārvaldi.
3. Ēnu ekonomikas
mazināšana, godīgas konkurences veicināšana, kas mazinātu
izkropļojumus dažādās nozarēs un veicinātu budžeta ieņēmumus, un
radītu iespēju skatīties, kā mēs šo naudu varam atkal citādi
pārdalīt.
SC
