Labklājības ministrija (LM) aprēķinājusi, ka nākamā gada sociālās apdrošināšanas budžetā tas varētu prasīt 44 miljonus eiro. Dienas aptaujātie eksperti gan norāda, ka šāda krīzes seku kompensēšana vienai sabiedrības grupai būtu netaisnīga un nepamatota.
Supernekoleģiāla rīcība
Tiesībsargs savā atzinumā raksta: «Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.» Tam piekrīt arī labklājības ministrs Uldis Augulis, kurš pēc tikšanās ar J. Jansonu Dienai norāda: «Vienojāmies izveidot darba grupu, lai strādātu pie iespējamiem kompensēšanas mehānismiem tiem pensionāriem, kuriem pensiju aprēķināja krīzes gados. Izvērtējot tiesībsarga priekšlikumus, LM, Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija (FM) līdz 8. maijam informēs tiesībsargu par iespējamiem risinājumiem, lai novērstu negatīvā kapitāla indeksa sekas. Viens no piedāvātajiem risinājumiem varētu būt pensijas apmēra pārrēķināšana tiem cilvēkiem, kuriem vecuma pensijas aprēķinā piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi. Turpmākā rīcība būs atkarīga no politiskās gribas un FM, jo tiesībsarga priekšlikumu ieviešanai būs nepieciešams papildu finansējums.» FM, lūgta komentēt budžeta iespējas, Dienai bilst: «Pagaidām ir tikai medijos izskanējusi informācija, kā arī šobrīd oficiāla komunikācija par šo jautājumu ministru līmenī nav notikusi. FM trūkst dokumentāla pamatojuma, lai izvērtētu šo informāciju.»
Bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka pensiju sistēma neparedz kompensācijas ekonomisko svārstību gadījumos, jo tas sistēmu vienkārši sagrautu. «Nav pamata runāt par vienādām pensijām, ja ir vienāds darba stāžs un vienādas sociālās iemaksas, jo ir mainīgie lielumi, tajā skaitā ekonomiskā situācija. Jā, tas ir netaisnīgi, taču krīze vispār ir netaisnīga. Un likt visai sabiedrībai kompensēt krīzes sekas tikai vienai sabiedrības grupai - vai tas būtu taisnīgi?» retoriski jautā I. Viņķele. Savukārt U. Auguļa teikto, ka kompensācijas ir atkarīgas no politiskās gribas un FM, I. Viņķele vērtē kā «supernekoleģiālu rīcību, jo U. Augulis kā valdības loceklis lieliski zina, ka budžetā šādām kompensācijām naudas nav. Solīt cilvēkiem, zinot, ka to nevarēs izpildīt, ir vienkārši noziedzīgi».
Sagatavoti likuma grozījumi
Ekonomists un pensiju eksperts Edgars Voļskis atzīst, ka līdz šim piemērotais kapitāla indekss bija saistīts ar vidējās iemaksu algas pieaugumu. Un izaugsmes gados tas, protams, bija lielāks nekā krīzes laikā, kad algas tika būtiski samazinātas. Taču, pēc eksperta domām, tādēļ nav jāmaksā kompensācijas tiem, kuri pensionējas ekonomiski neizdevīgākā laikā. «Valsts nav vainīga pie ekonomiskās krīzes. Nevajag jaukt politiku ar ekonomiku,» norāda E. Voļskis. Viņš arī uzsver, ka pensiju pirmajā līmenī nauda neuzkrājas, tā tiek izmaksāta šodienas pensionāriem. Tādēļ ir jāraugās, lai izmaksas nepārsniegtu strādājošo iemaksas. «Ja sarūk algas, no kurām tiek veiktas iemaksas, jāsarūk arī izmaksām, pretējā gadījumā sistēma vienkārši nespēj pastāvēt. Taču, lai šādus negatīvos ekonomiskos efektus akumulētu, mums ir otrais un trešais pensiju līmenis, kurā nauda tiek uzkrāta,» skaidro E. Voļskis. Arī Swedbank eksperts Kristaps Kopštāls norāda, ka kompensācija krīzes gados pensijā aizgājušajiem nebūtu nepieciešama, jo pirmskrīzes laikā šis indekss bija ļoti augsts, tādējādi līdzsvarojot negatīvo indeksu vēlāk. «Pirmskrīzes laika indekss nenoliedzami ietekmēja arī tos, kuri pensionējās vēlāk,» skaidro eksperts.
Lai no šādām situācijām maksimāli pasargātu nākotnes pensionārus, Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz, ja piemērojamais pensiju kapitāla indekss ir negatīvs, pensijas tomēr indeksē ar viens.