Janičenoka līdera dotības jau sezonas sākumā izcēla arī Butauta priekštecis Rims Kurtinaitis, kurš basketbolistu iecēla par komandas kapteini. Sanda Valtera vietā. Bet neba Sandis pēkšņi pazaudēja auru, kas bija ap viņu, kad VEF melnais karogs bija rokās. Cīnītāja raksturu pilnā krāšņumā demonstrēja arī Dairis Bertāns, Kaspars Bērziņš un Gatis Jahovičs, sērijas galotnē arī Artjoms Parahovskis un Bojans Bakičs. Rīdzinieki nepadevās traumu lavīnai un demonstrēja raksturu, spējot pagriezt spēles ratu sev labvēlīgā virzienā arī septītās spēles pēdējā ceturtdaļā. Ar raksturu izdevās kompensēt komandas komplektācijā pieļautās kļūdas, kuru dēļ izšķirošos brīžos par komandas vienīgo saspēles vadītāju kļuva tikai pirmos soļus šajā atbildīgajā postenī sperošais Bertāns un kuru dēļ sērijas gaitā Butauta rīcībā dažkārt bija vien divi cīņasspējīgi rezevisti.
Ventspils komandā līdzvērtīga degsme sērijas gaitā bija vērojama tikai komandas kapteiņa Akseļa Vairoga acīs. Pārējie šķita darbojamies miegaini, negribīgi, mostoties tikai izšķirošajā cīņā. Vai tādēļ, ka lielai daļai Latvijas čempionu tituls jau bijis? Iespējams, Janičenoks un Jahovičs tiešām savu pirmo titulu gribēja izcīnīt vairāk, nekā ventspilnieki vēlējās iegūt otro!