K. Papuliass norādīja Vācijai, ka it neviens nedrīkst tā uzbrukt Grieķijai, un kritizēja vācu finanšu ministra Volfganga Šoibles izteikumus. «Es nevaru pieņemt to, ka Šoibles kungs aizvaino manu valsti,» 82 gadus vecā prezidenta teikto citēja ziņu aģentūra Bloomberg. «Es to nevaru pieņemt kā grieķis. Kas gan tāds ir Šoibles kungs, lai izsmietu Grieķiju? Kas ir holandieši? Kas somi?» K. Papuliass nesaudzēja dzēlīgākos grieķu ekonomikas kritiķus.
Vācijas finanšu ministrs pirms tam vārdos pauda Eiropas pacietības zudumu un norādīja, ka šobrīd Grieķijas defolts būtu mazāka traģēdija nekā pirms diviem gadiem. «Mēs varam palīdzēt, taču nemetīsim naudu caurā maisā,» uzsvēra V. Šoible.
Grieķijai atlikusī nauda strauji izsīkst, tai nepieciešams jauns aizdevums 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) apmērā, lai izvairītos no martā draudošā bankrota. Grieķi izpildīja ES prasības un samazināja valdības tēriņus vēl par 325 miljoniem, kopējam budžeta ietaupījumam sasniedzot 3,3 miljardus, kā arī nosūtīja rakstveida vadošo partiju apliecinājumu, ka apņemšanās tiks īstenota neatkarīgi no aprīlī gaidāmo vēlēšanu rezultāta.
Eirozonas ministri atzinīgi izteicās par grieķu progresu, taču pieprasīja detalizētāku samazinājumu plānu, kurā norādīti arī plānotie ieviešanas termiņi. Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers piebilda, ka Grieķijai ir laiks līdz pirmdienai, kad, visticamāk, eirozonas finanšu ministri pieņems gala lēmumu.
Avoti Briselē Reuters norādījuši, ka eirozonas līderi meklē iespēju līdz Grieķijas vēlēšanām atlikt ja ne visu, tad vismaz daļu plānotā aizdevuma izmaksas, kas ļautu noturēt Grieķiju pie finansiālas dzīvotspējas.