Viens no Valda Zatlera priekšlikumiem ir palielināt arī Satversmes tiesas (ST) pilnvaras.
Priekšlikums ir, ka prezidenta atcelšanas no amata iemeslu izvērtē Satversmes tiesa.
Nevis politiķi.
Jā. Saeimai to tālāk nodod jau tiesa. Līdzīgi kā jau ir Lietuvā.
Jurisprudencē figurē tādas lietas kā «būtisks pārkāpums», «ievērojams zaudējums» - šie nenoteiktie jēdzieni, ģenerālklauzulas, un tās tiešām ir jāizvērtē juristiem, nevis politiķiem, jo viņi nesaprot, ko tas nozīmē.
Dažs šajā sasaukumā ir teicis, ka arī par morāli neņemas spriest. Tā ka ar smalku lietu saprašanu tiešām varētu būt problēmas.
Politiķiem to tiešām saprast ir grūti, ja viņi nesaprot, kas ir, piemēram, laba reputācija. Ja viņi nesaprot, kas ir laba reputācija, tad nekādā gadījumā nesapratīs, kas ir būtisks pārkāpums. Juridiski tas ir jautājums par piemērošanas praksi, proti, šo jēdzienu saturs parādās to piemērošanas praksē.
Kad vēl biju ST tiesnese, skatījām, piemēram, lietu par Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes pārkāpumu būtiskumu. Skatījāmies, vai tai procedūrā tiešām pārkāpta kaut kāda kārtība un vai gala lēmums citas procedūras gadījumā varētu būt citāds. Tas ir viens no kritērijiem.
Rosināto grozījumu mērķis ir līdzsvarot varu. Vai līdz šim esam dzīvojuši ar nelīdzsvarotu?
Manuprāt, varas līdzsvars ir argumentēts un pamatots. Bet es gribu, lai par iesniegtajiem grozījumiem izsakās eksperti, arī frakciju deputāti. Tikai pēc tam varētu lemt, vai komisijas vārdā atbalstīt šos grozījumus pirmajam lasījumam Saeimā, vai varbūt pati komisija kaut ko taisa.
Ar Satversmes grozījumiem jābūt ļoti uzmanīgam, jo, ja tie ir izskatīti pirmajā lasījumā, Saeima faktiski neko daudz vairs ar tiem nedrīkst darīt.
Vēl jau ir arī VL-TB/LNNK iesniegtie Satversmes grozījumi.
Tā jau ir kaut kāda vadonisma Satversme. Acīmredzot viņi «brauc» uz to, ka tautā ļoti pieprasīts ir tautas vēlēts prezidents, un spiež uz šo sentimentu - ka prezidents faktiski sastāda un pastiprina valdību.
Paralēli ļoti paplašinātas tiek arī Saeimas priekšsēdētāja pilnvaras, ja prezidents nomirst vai tamlīdzīgi. Faktiski šajā priekšlikumā no parlamentārās demokrātijas mēs pārejam uz autoritārismu, vadonismu.
Proti, pat ne uz prezidentālu valsti?
Pat ne uz prezidentālu. Nav jau tā, ka līdz ar tautas vēlētu prezidentu mums uzreiz būtu prezidentāla valsts. Drīzāk pēc gara tas velk uz to NVS stila pārvaldību.
Vai varas līdzsvara dēļ prezidenta iesniegtos grozījumus tomēr vajadzētu apsvērt?
Noteikti. Tas ir mans personiskais viedoklis, balstoties uz iepriekšējo darba pieredzi.