Gazā pamiers uztverts kā Hamas panākums, lai arī tas noslēgts, apmierinot tikai dažas grupējuma prasības. Izraēlā pēc pamiera noslēgšanas pamatīgu kritiku izpelnījies premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Prasa atbruņot Hamas
Pamiera piedāvājums, ko izstrādāja Ēģipte, pieprasīja nekavējoties pārtraukt uguns apmaiņu, atvērt bloķētos Gazas robežpārejas posteņus, lai teritorijā ievestu humāno palīdzību un būvmateriālus, un paplašināt Gazas joslas zvejniekiem pieejamo zvejas platību Vidusjūrā.
Nākammēnes Kairā paredzētas netiešas sarunas starp Izraēlu un Hamas, kurās apspriestu sarežģītākus jautājumus, piemēram, par ostas un lidostas celtniecību Gazā un palestīniešu cietumnieku atbrīvošanu, iespējams, apmaiņā pret divu izraēliešu karavīru mirstīgajām atliekām, kas glabājoties pie Hamas. Turpretī Izraēla un arī Ēģipte pieprasa garantijas, ka teritorijā slepeni netiks ievesti ieroči, ziņo Reuters.
Izraēlas militārā operācija, kuras mērķis bija pārtraukt Hamas raķešu uzbrukumus valsts dienvidu rajoniem un iznīcināt pazemes tuneļus, kurus nemiernieki izmantoja ieroču ievešanai Gazā un sauszemes uzbrukumu veikšanai Izraēlas teritorijā, sākās 8. jūlijā. 50 dienu ilgajā karadarbībā nogalināti vairāk nekā 2000 palestīniešu, un ANO apgalvo, ka vairāk nekā 70% no tiem bija civiliedzīvotāji, vēsta CNN.
Izraēla uzstāj, ka nogalināto palestīniešu vidū kaujinieku īpatsvars ir lielāks. Izraēlas Aizsardzības ministrija apsūdzējusi Hamas manipulācijās ar nogalināto civiliedzīvotāju skaitu «propagandas nolūkos». Telaviva civiliedzīvotāju bojāejā vaino Hamas, jo tā viņus izmantoja kā dzīvo vairogu, turklāt skolās un mošejās glabāja ieročus un izvietoja raķešu palaišanas iekārtas. Izraēla bruņotā konflikta laikā zaudēja 70 cilvēku, seši no tiem bija civiliedzīvotāji.
Gazā pilnībā iznīcinātas vai pamatīgi nopostītas tūkstošiem māju, un Palestīniešu cilvēktiesību centrs informē, ka vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju tikuši pārvietoti. Apvienotās Nācijas paziņojušas, ka izmeklēs iespējamos kara noziegumus, kurus pastrādājušas abas karojošās puses.
Nevēlējās Gazas okupāciju
Gazā ziņa par pamieru tika sagaidīta ar automātu šāvieniem gaisā un uguņošanu. Hamas vadība tāpat kā pēc katras karadarbības ar Izraēlu paziņoja, ka tas ir viņu triumfs. «Šodien mēs pasludinām pretošanās uzvaru, šodien mēs pasludinām Gazas uzvaru,» sacīja Hamas runasvīrs Sami Abū Zuhri.
Izraēlas valdības runasvīrs Marks Regevs paziņoja, ka Hamas esot pieņēmuši pamiera piedāvājumu, ko paši pirms mēneša bija noraidījuši. Kāda vārdā neminēta augsta ranga Izraēlas amatpersona sacīja, ka Telaviva piekritusi pamieram, jo alternatīva būtu «Gazas okupācija un Hamas iznīcināšana», kas nozīmētu vēl lielāku asinsizliešanu.
Izraēlas sabiedrība nav mierā, ka militārā operācija noslēdzās bez acīmredzama izraēliešu panākuma, un par neveiksmes galveno vaininieku uzskata premjeru B. Netanjahu. «Pēc 50 kara dienām, kurās teroristu organizācija nogalināja desmitiem karavīru un civiliedzīvotāju, iznīcināja ikdienas kārtību un radīja valstij ekonomiskas ciešanas, mēs gaidījām kaut ko daudz vairāk par pamieru,» trešdien rakstīja Izraēlas populārākais laikraksts Yedioth Ahronot. «Mēs gaidījām, ka premjerministrs informēs prezidentu par savu lēmumu atkāpties.»
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs aicināja abas puses ievērot pamieru, kas esot «iespēja, nevis garantija» mieram, bet ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns brīdināja, ka jebkuri miera centieni, kas nepievērsīsies «krīzes izcelšanās saknēm», radīšot pamatu nākamajam «vardarbības ciklam» reģionā.