Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs kopš stāšanās amatā 2008. gadā vairākkārt uzsvēris, ka vēlas nostiprināt demokrātiju un likuma varu, tomēr M. Hodorkovska lietas līdzšinējā virzība liecina, ka Kremļa vadītāja vārdiem neseko reāli darbi, tādēļ analītiķiem atliek domāt, ka valstī viss joprojām notiek pēc D. Medvedeva priekšteča Vladimira Putina diktāta.
Putins izrunājas
Maskavas Hamovņiku rajona tiesa pirmdien paziņoja, ka bijušais naftas kompānijas Jukos vadītājs M. Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs laikā no 1998. līdz 2003. gadam no uzņēmuma nozaguši vairāk nekā 200 miljonu tonnu naftas un legalizējuši naudu, kas iegūta, naftu pārdodot, vēsta BBC.
Tiesas galīgais spriedums, pēc kura būs zināms, cik ilgi apsūdzētajiem vajadzēs pavadīt cietumā, tiks nolasīts tuvāko dienu laikā. Prokuratūra abiem pieprasījusi sešus gadus cietumā. M. Hodorkovskis un P. Ļebedevs pašlaik izcieš 2005. gadā piespriesto astoņu gadu cietumsodu par valsts īpašuma piesavināšanos un nodokļu nemaksāšanu.
Pie tiesas ēkas pulcējās vairāki simti M. Hodorkovska atbalstītāju, saucot tādus saukļus kā «Brīvību» un «Putinu cietumā». Arestēti aptuveni 30 protestētāji.
M. Hodorkovska nedienas sākās pēc tam, kad 2000. gadā par Krievijas prezidentu kļuva V. Putins, kurš pieteica karu lielbagātniekiem, kuri pie saviem miljardiem tika, pateicoties šaubīgiem privatizācijas darījumiem deviņdesmitajos gados, un izmantoja korumpēto politisko eliti savas labklājības vairošanai.
Kamēr vairākums krievu miljardieru kļuva par V. Putina režīma atbalstītājiem vai aizbēga uz ārzemēm, M. Hodorkovskis nebaidījās atklāti kritizēt toreizējo prezidentu un finansiāli atbalstīja opozīcijas spēkus.
2003. gadā M. Hodorkovskis tika apcietināts, bet tolaik Krievijas lielākā naftas kompānija Jukos nonāca Kremļa rokās. Lai gan M. Hodorkovska biznesa pirmsākumi nav «kristāldzidri», tomēr viņš kļuva par vienīgo oligarhu, kas nokļuva uz apsūdzēto sola, tādēļ Krievijas opozīcija un rietumvalstis apsūdzības pret viņu nosaukušas par politiski motivētām.
Nesen notikušajā ikgadējā jautājumu un atbilžu raidījumā televīzijas tiešraidē V. Putins, atbildot uz jautājumu par M. Hodorkovska prāvu, sacīja, ka «zaglim jāsēž cietumā». M. Hodorkovska advokāti un Kremļa kritiķi paziņoja, ka premjerministrs tā izdarījis spiedienu uz tiesu, bet D. Medvedevs izteicās, ka amatpersonām nevajadzētu izteikt savu viedokli pirms tiesas galīgā sprieduma paziņošanas.
Pateiks, kurš ir kurš
Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītāja Ketrina Eštone paziņojusi, ka ES «pastiprināti» sekos līdzi sprieduma pasludināšanai un sagaida, ka «Krievija ievēros starptautiskās saistības pret cilvēktiesībām un likuma varu».
Krievijas politikas vērotāji domā, ka M. Hodorkovskim un P. Ļebedevam piespriestā cietumsoda ilgums pateiks, kurš no Kremļa klaniem - V. Putinu atbalstošie siloviki (bijušie drošības iestāžu darbinieki) vai liberāļi, ko ap sevi pulcinājis D. Medvedevs, - vada valsti.
Savukārt politologs Jurijs Korguņjuks ir tiešāks. «Spriedums parādīs, ka mūsu valstī boss ir V. Putins,» viņu citē britu laikraksts The Guardian.