Kā tu savā dzīvē pievērsies veselīgam dzīvesveidam?
Veselīgs dzīvesveids pēdējos gados ir kļuvis par patiesi aktuālu tematu, un izpratne par to, ko tas nozīmē un ietver, dažādiem cilvēkiem noteikti atšķiras. Diemžēl jebkas, ar ko aizraujamies pārspīlēti un agresīvi, rada pretreakciju. Arī mana personiskā izpratne par to, kas ir veselīgi tieši man, gadu gaitā ir mainījusies. Gaļu neēdu jau kopš pamatskolas laikiem - esmu veģetāriete ar pamatīgu stāžu. Tomēr tikai pēdējos pāris gadus mana izpratne par veselīgu veģetārismu ir kļuvusi citāda. Uzturā vairs neiekļauju cukuru un baltos miltus saturošus produktus, cenšos maksimāli izvairīties no pārstrādātiem produktiem, kuru sastāva apraksts līdzinās Mendeļejeva tabulai, kā arī minimāli lietoju piena produktus.
Kāda tādā gadījumā ir tava ikdienas ēdienkarte?
Mana ikdienas ēdienkarte pārsvarā sastāv no augu valsts produktiem - dārzeņiem, augļiem, zaļumiem, graudaugiem, dažādām sēklām, riekstiem, diedzējumiem un tamlīdzīgi. Šīs izvēles pamatā daļēji ir vēlme nenogalināt dzīvas būtnes sava izsalkuma apmierināšanai, daļēji - veselības apsvērumi. Pirms diviem gadiem man izoperēja ļaundabīgu audzēju, un šī pieredze veicināja daudzu ieradumu pārskatīšanu, tai skaitā - uztura revīziju. Uzzināju, ka daudzi vēža slimnieki veiksmīgi atveseļojušies, pārejot uz augu valsts uzturu, savukārt citi jau daudzus gadus veiksmīgi dzīvo arī ar neoperētiem audzējiem, vienkārši izmainot dzīvesveidu.
Vai papildus saviem ēšanas paradumiem ietver arī fiziskās aktivitātes?
Vesela miesa ir lieliski, taču tikpat būtiski ir, lai tajā mājotu vesels gars. Tu vari ievērot visdzelžaināko uztura režīmu, katru dienu nodarboties ar sportu vai stāvēt uz galvas, taču tu nebūsi pilnībā vesels, ja nesakārtosi savu galvu. Tāpēc es vienmēr paužu, ka svarīgs ir līdzsvars - tieši tur slēpjas veselības veiksmes atslēga. Ja tu esi nelaimīgs tāpēc, ka liedz sev kaut ko, ko organisms vienkārši prasa, par kādu veselību var būt runa? Un te es nerunāju tikai par uzturu - tas ir daudz plašāks temats. Nelaimīgus un slimus mūs dara gan nerealizētas vai neveselīgas attiecības, gan nepiepildīti sapņi un mērķi.
Kur tu smelies idejas aizvien jauniem ēdieniem un zaļajiem kokteiļiem - vai tas ikreiz ir eksperiments?
Mani iedvesmo gan citu vēža skarto cilvēku pieredze, gan augu valsts jeb vegānā uztura cienītāju receptes. Zaļie kokteiļi un dārzeņu, zaļumu sulas, kas kļuvuši par neatņemamu manas ikdienas sastāvdaļu, lielākoties ir absolūta improvizācija - rūpīgāk piestrādāju tikai pie tām receptēm, kuras vēlos publicēt blogā un ieteikt citiem. Lielākoties tas, ko ikdienā apēdu vai izdzeru, nav nemaz tik izsmalcināts. Veselīgs uzturs nebūt nenozīmē greznību. Patiesībā tas nozīmē dzīvot vienkāršāk un atgriezties atpakaļ pie saknēm.
Kā sevī atradi spēku, lai slimību neuztvertu kā nastu, bet gan kā mācību?
Mūs skolo it viss, ko piedzīvojam, tai skaitā gan labais, gan ne tik patīkamais. Esmu pārdroši nosaukusi vēzi par savu labāko skolotāju, saskaroties arī ar neizpratni - kā gan kaut kas tāds var darīt cilvēku laimīgu?! Taču bez koķetērijas varu sacīt, ka tā patiesi ir pieredze, kas visjaudīgāk mainījusi manu dzīvi, iegriežot to pozitīvā virzienā. Esmu pārliecināta, ka tas, kā mēs jūtamies un attiecamies pret notiekošo, ir tikai un vienīgi mūsu pašu izvēle. Mēs varam izvēlēties būt laimīgi ar to, kas mums ir, vai izvēlēties pretoties, iebilst un būt neapmierināti. Savu reizi, protams, vajag gan vienu, gan otru, jo tas viss ir daļa no attīstības. Manā gadījumā slimības pieredze iestartēja milzu transformējošu spēku, kas mainīja apziņu un skatījumu uz lietām. No cilvēka, kurš sevi neprata mīlēt, kļuvu par tādu, kurš sevis mīlestību uzskata par vienu no svarīgākajām praksēm šajā dzīvē.
Cik reāli ir visas dzīves garumā ievērot veselīgu dzīvesveidu?
Svarīgi, lai veselīgs dzīvesveids nav vienkārši modes lieta, bet kaut kas, ko tu sajūti kā saknē savu. Lai tava motivācija nav trends - ka tagad ir stilīgi neēst glutēnu vai tagad visi dzer zaļos kokteiļus, bet apziņa, ka, izvēloties pārtikt un dzīvot veselīgi, tu dari labu sev ilgtermiņā - kā ķermenim, tā garam. Mani visvairāk sāpina fakts, ka tīra un dabiska pārtika mūsdienās ir kļuvusi par ekstru. Veikalu plaukti ir pārbāzti ar mākslīgi radītiem produktiem, dārzeņi un augļi tiek ķīmiski apstrādāti, lai labāk augtu un cienījami izskatītos. Lūk, šo es saredzu kā mūsu gadsimta lielāko problēmu, kas apdraud cilvēces veselību un labsajūtu.
Kāda ir tava ikdiena?
Mana ikdiena šobrīd ir ļoti plūstoša - es nedzīvoju pēc grafika, neeju katru dienu uz biroju un atļaujos darīt to, kas man patiesi sagādā prieku. Tipiskā vasaras dienā, kad meitai nav jādodas uz skolu, es mostos bez modinātājpulksteņa, izbaudu kailpeldi dīķī vai upē, pagatavoju sev zaļo kokteili, ko nesteidzīgi izbaudu dārzā, basām kājām, un pēc tam mazliet pastaipos un izvingrojos. Rudenī, ziemā un pavasarī vairākas reizes nedēļā apmeklēju jogas nodarbības studijā Urban Yoga, savukārt vasarā palaižu grožus vaļīgāk un parūpējos pati par sevi, peldoties, staipoties un braucot ar riteni. Mēs esam daudzdimenisonālas būtnes. Veselība nekad nav stāsts tikai par mūsu fizisko čaulu.