Augusta otrajā pusē Ventspils apkārtnē netālu no Irbes upes notika jau otrā Gandra ekspedīcija ar nosaukumu Brīnumzieds. Kādu piedalīties motivēja iespēja uzvarēt un tikt pie jaukām balvām, kādu - skaistā daba, bet vēl citu - tieši vēlme pierādīt sev: «Es varu!»
Sacensību gars
Komandas sacentās trīs kategorijās - vīriešu, sieviešu un jauktās komandas. Vīriešu kategorijā otro vietu izcīnīja komanda Soma kokā, kurā piedalījās Edijs Polis un Krišs Andersons. Edijs ikdienā strādā par programmētāju, arī Krišam darbs ir birojā un ar sportiskām vai vides aktivitātēm bieži nesanāk nodarboties. Edijs saka, ka sezonā, kad laikapstākļi atļauj, gan vienmēr uz un no darba dodas ar velosipēdu - izkustēties vajag!
Ar pārgājieniem arī nav gluži uz jūs, bet bieži nesanāk iet dabā, reiz kopā ar draudzeni devušies pārgājienā, noejot maksimums 30 kilometru. Brīnumzieda ekspedīcijā trīs dienās nācās mērot kopumā ap 60 kilometriem, lielākais skaits no tiem sanāca ekspedīcijas otrajā dienā. «Dažkārt aizeju nelielos pārgājienos, padsmit kilometru garos. Šoreiz likās, ka gribas ko sarežģītāku, izaicinājumu. Ja sāc iet, manuprāt, tev ir jāiztur līdz galam un jāpilda visi uzdevumi. Ja neiesi uz visiem uzdevumu punktiem, neizbaudīsi visas izjūtas. Vienubrīd likās grūti, šķita, ka varam nepaspēt. Bet, ja jau šie kontrolpunkti ir paredzēti, tātad tos var iziet. Ja neizejam, paši esam vainīgi. Daudzi neaizgāja, varbūt noslinkoja vai pažēloja sevi. Mēs zinājām, ka būs grūti, bet gribējām piedzīvot plašu izjūtu gammu,» atklāj Edijs.
Viens no ekspedīcijas izaicinājumiem tika laikapstākļu piespēlēts - lija lietus, pareizāk sakot, stipri smidzināja. Kad esi pārkarsis vai pārguris, lietus atveldzē, taču optimisma gars gan sliktā laikā mazinās. «Esi slapjš, kājas slapjas - viegli dabūt tulznas, ja nav pareizo apavu. Es biju izvēlējies īsus zābakus un tiku pie kārtīgām tulznām. Ja ir labi iestaigāti apavi un palikušas sausas kājas, var iziet bez tulznām pat vairāku desmitu kilometru maršrutu. Puszābaki, bahilas pāri - tas ir labākais ekipējums pārgājienam slapjā laikā. Un svarīgi, ka zābaki ir nevis jauni, bet iestaigāti,» skaidro Edijs.
Pirmajā un otrajā dienā kopā dalībniekiem bija jāapmeklē 30 kontrolpunktu, trešajā dienā - ap 10. Puiši atzīst, ka tieši uzdevumi padarījuši visu ciešamu, ja nebūtu piedzīvojumu un uzdevumu, iešana, viņuprāt, būtu visu optimismu nobendējusi. Uzdevumi palielina sacensības garu un ir iespēja atpūsties, kamēr citi pilda uzdevumu.
«Pārbaudījumi bija dažādi, sākot no trakiem - laisties pa virvi pāri upei un skriet atpakaļ, kāpt stāvkrastā, pīt bizes no virvēm un tamlīdzīgi. Aptuveni ceturtā daļa bija aktivitātes, pārējais - intelektuāli uzdevumi - jāatpazīst zvaigznāji vai rēbuss jāatmin. Dažreiz tas ir grūti, ja esi noskrējies, ja ejot jārisina. Netēmējām uz uzvaru, bet gribējām būt iespējami tuvāk labāko trijniekam vai vismaz piecniekam,» skaidro dalībnieki. Ejot noteikti novērtējuši arī dabu. Uzdevumi un reljefs bijuši tādi, kur nācies izbaudīt dabu tiešā veidā, piemēram, brienot pāri upei līdz viduklim ūdenī. Bija jāiziet arī ļoti skaisti priežu meži, bez brikšņiem, skraji. Visur dzīvnieku taciņas, cirsmas - ērti izstaigāt visu.
Viegla soma
«Kas bija grūtākais? Jāpiespiež sevi iet uz priekšu, izšķirošais ir gribasspēks - kājas sāp, ir tulznas, ej jau vienpadsmito stundu pēc kārtas… Bet tad saņemies, parunājies ar kādu. Mēs izpalīdzējām pāris komandām, iedevām kādu atbildi, palīdzējām saprast, kur viņi atrodas kartē. Palīdzēja ar padomu, kā labāk pildīt kādu uzdevumu. Visi bija draudzīgi, izpalīdzīgi,» atklāj Edijs.
Ekipējums, viņaprāt, ir ļoti svarīgs. Tieši tas, cik daudz ņem līdzi. Katram no puišiem bija septiņi kilogrami mugursomā. «Mēs ļoti neplānojām, vienkārši pirms iziešanas no mājām izmetu visu, ko varēju izmest. Bet likās, ka vismaz kilograms vēl ir lieks. Neņēmām līdzi nekādu lieku ēdamo. Mums bija ļoti viegla telts - 2,4 kg. Neņēmu nekādus džemperus, neko smagu. Bija plāni, viegli guļammaisi, plāni matracīši. Bija skriešanas krekli un ūdensnecaurlaidīgas vējjakas, vieglas bikses. Vasaras ekspedīcijā vari riskēt un neņemt līdzi rezerves apavus. Labāk vienus trail running zābakus, kas ātri žūst,» iesaka ekspedīcijas dalībnieks.
Starp citu, komandas nosaukums Soma kokā cēlies no kāda ceļojuma Norvēģijā, kad Edijs jokojoties uzmetis somu kokā un abi ar Krišu divas stundas mēģinājuši to atkal dabūt lejā. Bez humora piedzīvojumos arī neiztikt!