Vienās bedrēs
Braucam pa ceļu no Rīgas līdz Jaunjelgavai. No Rīgas apvedceļa līdz Daugmalei ceļš ir labā stāvoklī, taču, iebraucot Daugmalē, sākas bedraināks posms, kaut arī bedrītes aizlāpītas. «Tas vēl nav nekas,» lietpratīgi nosaka fotogrāfs Raitis Puriņš, kurš tobrīd ir pie stūres. Viņam taisnība, jo no Ķeguma HES uz Jaunjelgavu 30 kilometru garais posms tiešām ir vēl sliktāks. Ir gan arī salīdzinoši nesen klāts ceļa posms, taču pie Ņegas upes parādās kārtējā ceļazīme ar «kamieļa kupriem» un uzreiz ir arī liela bedre. Iebraucot Birzgales pagastā, ripojam pa saplaisājušu ceļu, bet vēlāk nokļūstam uz samērā laba ceļa posma, kam plaisa tikai pašā vidū, salaiduma vietā. Aiz Krusta kroga sākas rūsgans ceļa posms ar izteiktām bedrēm. Traģiskā stāvoklī ar daudzām bedrēm ir ceļš pie Pilskalniem, arī pie Gubenziemeļiem, bet pie ceļazīmes «Birzgale 8 km» ceļa segums ir labāks. Prieki beidzas pie Bauskas apļa, kad līdz Jaunjelgavai atlikuši astoņi kilometri. Pie viesu nama Wild Duck sākas pilnīgi sabrucis, līkumains, šaurs un vietām slīps ceļa posms, kura vienā pusē ir krauja, bet nav aizsargbarjeru. «Agrāk jau nebija pat tāda asfalta, pēdējo posmu uzlēja pirms aptuveni desmit gadiem. Mūs uztrauc ceļa posms netālu no pilsētas robežas, jo izskatās, ka tas slīd Daugavā. Bijām iesnieguši projektu ceļa rekonstrukcijai, bet to Satiksmes ministrija noraidīja. Bīstams šis posms arī tāpēc, ka tuvumā ir vairākas mājas, cilvēkiem jāpārvietojas, bet ceļš ir šaurs, tāpēc te vairāki gājēji sabraukti,» situāciju raksturo Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. Viņš vairs netic, ka izdosies atslogot Jaunjelgavas centru no tranzīta plūsmas, jo savulaik plānotajam apvedceļam varēja izmantot tikai valsts budžeta līdzekļus, nevis ES fondu naudu. Esot bijusi sākta pat zemju atpirkšana, taču process apstājies, jo valstij naudas nav. A/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) preses sekretāres Ievas Niedras sniegtā informācija liecina, ka pēdējos desmit gados autoceļā P85 Rīgas HES-Jaunjelgava rekonstrukcija veikta tikai trijos ceļa posmos, katrs no tiem ap astoņu kilometru garumā, bet izlīdzinošā kārta uzklāta divos pavisam īsos posmos, un vienā ap astoņu kilometru garā posmā veikta virsmas apstrāde. Taču joprojām ir arī tādi ceļa posmi, kas neremontēti ir kopš 1989. gada. Šajā un nākamajā gadā Rīgas-Jaunjelgavas ceļu gaida tikai un vienīgi bedru lāpīšana.
Rīgas-Jaunjelgavas ceļš ir piemērs tam, kā Latvijā notiek ceļu rekonstrukcijas un remonta plānošana. 2007. gada 12. decembrī valdībā apstiprināta koncepcija «Par autoceļa maršruta Rīgas HES-Jaunjelgava-Aizkraukle-Jēkabpils attīstību». Koncepcija paredzēja asfalta seguma rekonstrukciju 7,2 km garumā par 6,2 miljoniem latu, Jaunjelgavas apvedceļa izbūvi 7,7 km garumā par 7,2 miljoniem latu, bet 21,3 km posmā no Daugmales līdz Ķegumam bija ieplānots atjaunot asfaltēto segumu, tam tērējot 5,3 miljonus latu. Lieki teikt, ka koncepcija nav īstenota.
Optimisma maz
Pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts Latvijā ir sasniedzis 2,859 miljardus latu, grants segumu - 1,663 miljardus latu. «Vairāk par astoņiem gadiem ceļa virsma neizturēs slodzi, ir jāfrēzē nost un jāklāj no jauna. Nelaime tā, ka mēs atpaliekam, un nav naudas, ar ko ceļus pielāpīt. Ir novērtēti tie posmi, kuros situācija ir zem katras kritikas, un labo tos. Plānošanai jābūt kārtīgai, vismaz piecu gadu plānam un arī rezerves plānam, nevis atkarībā no tā, kā mainās apstākļi,» situāciju vērtē biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. Plānošanas nepieciešamību uzsver arī U. Augulis: «Jābūt skaidram un vismaz piecu desmit gadu perspektīvā izstrādātam plānam - kur, kā un ko remontēt, kur būvēt no jauna. Domāju, ka ar plānošanu šobrīd Satiksmes ministrija un a/s Latvijas Valsts ceļi ir tikuši galā labi - tagad jāķeras pie reāliem darbiem. Šogad gan valsts, gan ES piesaistītais finansējums autoceļu remontam un uzturēšanai ir divreiz lielāks nekā pērn un sasniedz 270 miljonu latu dažādās programmās.» Viņš uzsver, ka nepieciešams nodrošināt regulāru un pastāvīgu finansējumu autoceļu rekonstrukcijai un remontdarbiem, tāpēc ministrs atbalsta Autoceļu fonda atjaunošanu, kas nozīmētu skaidri ieskicētu resursu daudzumu no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa. Iespējams, ka viens no risinājumiem būtu konkrēta naudas apjoma no iekšzemes kopprodukta iezīmēšana ceļu būvniecībai - tas ļautu piesaistīt arī ceļu būves nozari kopējām valsts ekonomikas attīstības tendencēm.