Tā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un slimnīcu interneta mājaslapās publicētā informācija. Šo «uzvaru» pamatā vienojošie redzamie faktori ir vismaz divi - sadarbība ar attiecīgās slimnīcas speciālistiem vai ģimeniskas attiecības ar slimnīcas vadītāju.
Dienas aplēses liecina, ka, apgrozot vairāk nekā 10 miljonus latu 2007. un 2008.gadā, šogad Arbor Medical uzvarējis abos Bērnu slimnīcas izsludinātajos iekārtu iepirkuma konkursos (kopējā summa - ap 1,7 miljoniem latu). Kopumā no 12 Bērnu slimnīcas iekārtu, sistēmu un medicīnas materiālu iegādes konkursiem Arbor medical vienīgais vai kopā ar citām kompānijām uzvarējis deviņos konkursos, tādējādi 2009.gadā vien Bērnu slimnīcā atklātajos konkursos guvis 2,56 miljonu latu apgrozījumu (bez PVN). Arbor Medical piedāvā dažādu kompāniju ražotās iekārtas (visvairāk Philips). Par to, ka tā lielākā īpašniece (80,33%) un valdes locekle Dace Rātfeldere ir Bērnu slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga, civilsieva un par, iespējams, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu pievērsta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanība. Tiesa, birojs pagaidām nesniedz konkrētu informāciju, vai ir ierosināta lieta un notiek izmeklēšana. Par to, ka KNAB sācis rīkoties, liecina tā vadības nesenais paziņojums, ka attiecībā uz atsevišķu veselības aprūpes iestāžu veiktajiem iepirkumiem un ar tiem saistītām iespējamām nelikumībām ir ierosināts kriminālprocess un turpinās izmeklēšana.
Izvairās runāt
Aicinājumam uz sarunu par to, kā kompānija jūtas pašlaik, kad valstī ir krīze un valsts veselības aprūpei nav naudas, D.Rātfeldere neatsaucās. Viņa atteicās tikties un runāt, par iemeslu minot konkurentus. Proti, pretēji konkurentiem, no kuriem lielai daļai pašlaik klājas grūti, jo samazinājušies pasūtījumi, turklāt parādnieki - tās pašas valsts slimnīcas - kavējas ar maksājumiem, Arbor Medical patlaban klājoties diezgan labi. Dz.Mozgis uz jautājumiem par iepirkumiem norādīja: «To, ka SIA Arbor Medical korporācija ir uzvarējusi vairākās iepirkuma procedūrās, varu izskaidrot tikai tā, ka iepirkuma komisija ir pasludinājusi šo kompāniju par uzvarētāju un IUB ir akceptējis līguma noslēgšanu. Manā rīcībā nav datu par kompānijām, kuras nav izvēlējušās piedalīties iepirkuma procedūrās. Specifikācijas iepirkumu procedūrām izstrādā iepirkumu komisija, pieaicinot attiecīgos klīniskos speciālistus. Es pats personīgi neesmu bijis nevienas iepirkumu komisijas loceklis vai vadītājs un neesmu pieņēmis vai iespaidojis iepirkumu komisijas lēmumus.» Par attiecībām ar D.Rātfelderi viņš saka: «Es nevēlos komentēt un publiskot manu privāto dzīvi.»
Seko speciālistei
No iepirkumu viedokļa liels projekts bija smalkas un nozīmīgas iekārtas - angiogrāfa - iegāde (par valsts galvota kredīta līdzekļiem) Austrumu slimnīcai. Dienas rīcībā ir informācija, ka otrs pretendents - Siemens - bija nolēmis uzvarēt konkursā, piedāvājot ļoti zemu cenu - nepilnus 800 tūkstošus latu. Tomēr pasūtījumu ieguva Arbor Medical, turklāt ar augstāku cenu - aptuveni 1,1 miljonu latu. Par milzīgo starpību - vairāk nekā 300 000 latu - varētu ārstēt vismaz 200 pacientus, jo vidēji viens izmeklējums un ārstēšana ar šo iekārtu maksā vidēji 1500-2000 latu.
Viens no iemesliem varētu būt tas, ka Arbor Medical īpašniece ir «sadraudzējusies» ar augsta līmeņa speciālisti radioloģijas jomā Māru Epermani, kuros, iespējams, arī izstrādāja konkursa specifikāciju (vismaz lēmuma pieņemšanas laikā par uzvarētāja noteikšanu angiogrāfa iegādē, kas ieilga aptuveni divus mēnešus, M.Epermane jau bija iepirkumu komisijas locekle). Viņa zināma arī kā radioloģijas nodaļas digitalizētāja, tas pēc savas būtības ir ļoti atbalstāms un nepieciešams process. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonas deklarācijām, M.Epermane bija Vidzemes slimnīcas iepirkumu komisijas locekle (līdz 2008.gada 24.novembrim), strādā par lektori Stradiņa universitātē, bet kopš šā gada aprīļa ir Austrumu slimnīcas iepirkumu komisijas locekle. Tomēr M.Epermane, vēl būdama Vidzemes slimnīcas iepirkumu komisijas locekle, saņēmusi algu kompānijā, kas uzvarējusi vairāk nekā pusē Vidzemes slimnīcā rīkoto iekārtu, medicīnas preču konkursu, tādējādi nonākot interešu konfliktā. Proti, Arbor Medical 2008.gadā izveidotais uzņēmums Arbor IT algā M.Epermanei nepilnu 10 mēnešu laikā samaksājis 13 tūkstošus latu. Vienlaikus M.Epermene vēl 2008.gadā kopā ar Remu Razumu izveidojusi savu kompāniju E-radiologs, kas septiņu mēnešu laikā, sniedzot pakalpojumus ārstniecības iestādēm, apgrozījis 12 tūkstošus latu. R.Razums zināms kā sabiedrisko attiecību speciālists, dažādos amatos strādādams Linstow, bijis galvenokārt atbildīgs par attiecību veidošanu un uzturēšanu ar valsts un pašvaldību institūcijām. Viņš vienlaikus darbojies vairāku kompāniju valdē, bijis arī biznesa partneris Brigitai Štramai sabiedrisko attiecību kompānijas Bloom Communications izveidē, ziedotājs Aināra Šlesera (LPP/LC) partijai.
Speciālistu būšana
Dienas aptaujātie speciālisti atzina, ka iepirkumi valsts slimnīcām pēc būtības ir ļoti sarežģīta lieta. Pēc viņu skaidrotā, atšķirībā no citu nozaru iepirkumiem šajos iepirkumos nozīmīga loma ir arī tam, kurš speciālists un kā Latvijā spēj izstrādāt specifikāciju nepieciešamajām medicīnas iekārtām, kuru tirgus modernizācijas ziņā arī nestāv uz vietas. Var arī noprast, ka iekārtu iegādē lielu lomu spēlē ārsti, kuri grib strādāt ar pierastām un zināmām iekārtām, turklāt gandrīz atkarībā no pogu izvietojuma vai ekrāna platuma vēloties Philips, Siemens vai GE iekārtas.
«Sava interese ir ārstiem, kas iniciē to, kādu iekārtu vajag. Sava interese iepirkumu komisijas locekļiem, ko ieceļ iestādes vadītājs. Sava interese iestādes vadītājam, kurš pamāj galvu īstajā brīdī - it kā neko nezina, bet reāli... Turklāt, ja valsts akceptē, IUB ilgus gadus tik baksta zīmuļus juridiskos punktos un neredz kopainu, kāpēc viss notiek tā un katra slimnīca raksta specifikācijas, specificē aprātus, nevis funkcijas, nevis vajadzības, bet izmēru, svaru. Pasaulē iekārtas visi ražo atbilstoši standartiem, direktīvām. Tikai viens izdomā knifu un, lai uzvarētu konkursā, ieraksta specifisku kombināciju. Bet vai ir svarīgs noteikta izmēra ritenis vai krēsls, un vai bērnu slimnīcā ir jāpērk galdi 300 kilogramu smagiem pacientiem?» jautā iekārtu piegādātāju asociācijas vadītājs Ivars Spriņģis.
Šie un arī citi gadījumi, iespējams, liek pamatus senām runām un baumām , ka valsts slimnīcu iepirkumos kopumā eksistē tā saucamie atkati - 10% vai kādā citā apjomā no iepirkuma. «Visi to zina, bet neviens skaļi nerunā,» teica vairāki medicīnas nozarē strādājošie.